Krišjāņa Valdemāra brilles. 1. turpinājums 9

Ventspilī, Ventas krastā, pašā Ostas promenādes centrā uz bronzas soliņa sēž vientuļš bronzas vīrs. Skumjām acīm viņš noskatās uz ostā ienākošajiem kuģiem. Tas ir Krišjānis Valdemārs, jaunlatvietis un latviešu kuģniecības pamatlicējs. Kāpēc skumjām acīm? Izskaidrojums ir vienkāršs. Krišjāņa Valdemāra skulptūrai vairs nav briļļu...

 

1. turpinājums (Sākumu varat lasīt ŠEIT.)

 

Sliede kasa muguru

Izmeklētājs Sliede stāvēja pie kabineta loga, vērās Ventas ūdeņos un kasīja muguru. Kasāmo rīku - padomjlaika drēbju pakaramo – viņš bija paņēmis līdz no vecās policijas ēkas. Varētu likties dīvaini, ka mēreni korpulents, nedaudz plikpaurains vīrietis labākajos gados stāv pie loga, veras tālumā un kasa muguru tik cītīgi, it kā no tā būtu atkarīga cilvēces vai vismaz Ventspils nākotne. Īstenībā viss nemaz nebija tik vienkārši! Ritmiska muguras kasīšana izmeklētājam uzlaboja smadzeņu darbību, kā arī veicināja jaunu ideju rašanos. Kolēģi, sen pieraduši pie Sliedes dīvainībām, ne par ko vairs nebrīnījās. Šoreiz izmeklētājs apstrādāja muguru ilgāk nekā parasti, jo bija gaidāma liela un pamatīga domāšana. Starp citu, Sliede kļuva slavens, pateicoties savām netradicionālajām izmeklēšanas metodēm. Līdz šim vēl nevienam nebija izdevies atklāt slepkavību, par darbarīkiem pielietojot trušu būri, slēpju nūjas un 1965. gada lauksaimniecības kalendāru. Reiz Sliede pierādīja zādzības faktu, izanalizējot aizdomās turamā ierēdņa sievasmātes frizūru. Noziedznieki pamatoti baidījās no Sliedes, jo kā gan lai noslēpj nozieguma pēdas, ja nav zināms, ko īsti izmeklētājs uzskata par pēdām?

Krišjāņa Valdemāra bronzas skulptūra bija kļuvusi par Ventspils policistu lielāko problēmu. Pusgada laikā nozagti seši briļļu pāri! Likumsargi neizbēgami kļuva par pilsētnieku zobgalību objektu. Visi mēģinājumi nosargāt nelaimīgās brilles beidzās ar izgāšanos un jauna briļļu pāra pasūtīšanu. Metālmeistari piedāvāja iegādāties lielāku vairumu Valdemāra briļļu ar sezonas atlaidi. Pilsētas mērs spēra zilus zibeņus. Komunālās pārvaldes vadība rīkoja sapulces un izsludināja konkursus. Neskatoties uz to visu, Valdemāra brilles turpināja pazust ar riebīgu regularitāti.

Municipālās policijas ieteikums uzbūvēt blakus Krišjānim Valdemāram sargbūdu un novietot tur policistu tika noraidīts kā pazemojošs. Zagli vajadzēja noķert! Tāpat netika pieņemts arī zemessargu piedāvājums brilles mīnēt. Digitālais centrs piedāvāja brilles aizvietot ar lāzera projekciju - izskatīšoties gluži tāpat, tikai nebūšot nekā, ko zagt. Ekstrasensu piedāvājumi uzlikt piemineklim pretzagļu lāstu vai nokodēt to pret apzagšanu pat netika apspriesti. Videonovērošanas kameras bija bezspēcīgas - vienā kadrā brilles bija, otrā – vairs ne. Specdienesti apgalvoja, ka viņiem esot pavisam droša metode, bet slepenības režīms neatļauj atklāt, kāda tieši...

Stāvokli pasliktināja fakts, ka šī nebija pirmā vides objekta apskādēšana rūpīgi koptajā un lolotajā Ventspilī. Reiz govs skulptūra (tā, kas uz pils vaļņa, ar iluminatoriem) tika nozagta un aizvesta uz Liepāju. Izsekot govs neceļus palīdzēja tajā iebūvētais GPS raidītājs. Starp citu, par antenu kalpoja govs aste. Kad govs bija izsekota un veiksmīgi atrasta, radās ideja visas Ventspils govis aprīkot ne tikai ar GPS, kādus ierīko ekskluzīvos automobiļos, bet arī ar pretaizdzīšanas, pretnogāšanas, pretsaskrāpēšanas, pretapčamdīšanas un pretapostīšanas ierīcēm. Tiesa, domes finansisti fantazētājus ātri vien nolika pie vietas. Žēl, šajā situācijā kāda nebūt Valdemārā iebūvēta viltīga ierīce būtu varen palīdzējusi. Kā vienmēr, nāksies visu darīt pašam...

Nolicis malā drēbju pakaramo, izmeklētājs Sliede ielēja sev kafijas tasi un apsēdās pie darba galda. Pievilcis tuvāk papīra lapu, viņš sāka sastādīt darba plānu. Vispirms Sliede uzrakstīja:

1. Valdemārs!

Pēc tam:

2. Otrs Valdemārs!

3. Vai ir vēl citi Valdemāri??

4. Kad tas viss reiz beigsies??

5. Cigarete!

Jā, tieši cigarete. Pie soliņa tika atrasts cigaretes gals, un municipālās policijas ekipāža ziņoja, ka Voldemāra dubultnieks esot smēķējis. Savukārt videonovērošanas kameras ierakstā redzams, ka viņš cigaretes galu izvelk no kabatas un nomet zemē. Marka – Premier ar Krievijas akcīzes marku, tātad kontrabanda. Kur Ventspilī pārdod kontrabandas cigaretes? Daudzās vietās, bet galvenokārt – Pārventas tirgū pie Zinas tantes. Nekas cits neatliek, jādodas uz Pārventu un jāpārliecinās, vai pēdējā laikā tur cigaretes nav iegādājusies kāda Krišjānim Valdemāram līdzīga persona, iespējams, ar bronzas brillēm uz deguna! Uzvilcis mēteli, izmeklētājs Sliede pakarināja drēbju pakaramo parastajā vietā un izgāja uz ielas.

 

Ciemos pie Zinas tantes

Sliede nevēlējās braukt ar dienesta mašīnu, lai izskatītos pēc iespējas neuzkrītošāk. Tāpēc viņš iekāpa pilsētas mikroautobusā un bez steigas vizinājās Pārventas virzienā, pa ceļam bagātinot savu datu bāzi ar dažādiem interesantiem faktiem, ko ģenerēja autobusā braucošie tantuki.

Kāda varen gara, ūsaina tante klāstīja ceļabiedrenēm, ka pilsētas dome esot nolēmusi Tilta dārzā publisko tualeti nebūvēt, kamēr Meža kapos nebūs ierīkota kārtīga apgaismošana, lai cilvēki var pa nakti apkopt kapiņus un viņiem tumsā nerādītos spoki. (Valdemārs! – izmeklētājs iedomājās. – Varbūt viņš prot spokoties?) Cita tante savukārt ziņoja, ka pansionāta Selga iemītniekus brokastīs barojot ar pliku maizi (Varbūt Valdemārs dzīvo Selgā? Kaut kur taču tik īpatnēja izskata cilvēkam jādzīvo, nerosinot aizdomas!). Pārējās braucējas apsprieda tādas sabiedrībai svarīgas problēmas kā bez uzpurņiem klīstoši suņi, Sīrijas bēgļi, apkures cenas un ANO Ģenerālās Asamblejas konference. Secinājis, ka biežāk jābraukā ar mikroautobusiem, lai tiktu pie svaigām ziņām, Sliede izkāpa Pārventas centra pieturā un devās uz tirgus laukumu.

Kāda vilšanās! Tirgus būdas bija tukšas, savu preci pārdošanai bija izlikušas tikai divas vecenītes. Viena piedāvāja ievārījuma burciņas un apšaubāma svaiguma ogas, otra – vilnas zeķes un cimdus. Nu protams, nebija jau tirgus diena. Kontaktu dibināšanas nolūkā nopircis burciņu ar nezināmu substanci, Sliede mēģināja uzzināt ko tuvāk par Zinas tanti.

– Ko tu, cilvēciņ, pie Zinas tantes tāpat vien klāt nevar tikt! Viņa strādā ar savu aģentūru. Zini, apmēram tāpat kā Štirlics. Visi gali ūdenī!

– Nu bet Valdemārs? Vai tirgū nav redzēts cilvēks, ļoti līdzīgs Krišjānim Valdemāram?

– Kādam vēl Valdemāram?

– Nu, ir tāda skulptūra Ventmalā. Sēž uz soliņa. Tāds ar mazu bārdiņu, senlaicīgās drēbēs.

– Tam tur līdzīgs? Nu, tādu es gan būtu ievērojusi. Nē, nezinu. Varbūt tu putro viņu ar bomzi Voldemāru? Ir mums tāds, lasa pudeles un meklē krāsainos metālus.

– Bomzis? Varbūt arī bomzis. Kur to Voldemāru var satikt?

– Kādreiz jau ieklīst. Kā nu sagadās. Viņš dzīvo kaut kur vecpilsētas graustos. Pajautā tam tur džekam, viņš ir Zinas tantes aģents!

Pieminētais aģents bija izkāmējis vīrelis noskrandušā sporta kostīmā. Redzot Sliedi tuvojamies, viņš atviezās smaidā, demonstrējot dažus atlikušos dzeltenos zobus:

– Samogonu negribi? Labs samogons, divreiz cauri laists. Pohas otrā dienā nebūs, logus ar varēs nomazgāt, un, ja izlaistīsi virtuves stūros, visā podjezdā tarakāni nosprāgs, vot!

Samogonu Sliede nevēlējās. Vēl labā atmiņā bija gadījums ar recidīvistu Dižmežjansonu no Gāliņciema, kurš pēc līdzīga dzēriena lietošanas aizdegās un viņu nodzēst izdevās tikai ar ķīmiskajām putām. Sliede vēlējās satikt Voldemāru. Saņēmis eiropiečuku, aģents kļuva runīgāks un minūtes laikā radīja informāciju par Voldemāra iespējamo dislokācijas vietu.

– Viņš mitinās kaut kur starp pili un tirgus laukumu, tai rajonā graustu netrūkst. Reizēm piestaigā tirgū, citreiz arī autostacijā. Vai izskatās pēc Krišjāņa Valdemāra? A kas tas tāds ir – Krišjānis Valdemārs? Ak radinieks? Es pat nezināju, ka Voldiņam ir radinieki...

Neviens neredzēja, ka šķirbā starp žogu un veikala sienu spīd kāda uzmanīga acs. Tās īpašnieks bija recidīvists Žora!

(turpinājums sekos)