Apkures tarifs

Rabarber

Šajā ekodomas pētijumā naudas plūsmas aprēķinos kurus man atsūtiji siltuma tarifs, ņemot vērā visas algas 10 atmaksāšanās laiku utt. ir:

19,38Ls/MWh = 27,58 EUR/MWh Man šķiet Mīļiem Ventiņiem nebūtu nekas arī pret 35 EUR/MWh.

Rabarber
10 gadu atmaksāšanās laiku (sory) :)

Sētniek, cik tavuprāt varētu izmaksāt biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība?

Piemēram, Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībā ir ieguldīti 70 milj. eiro un 6 milj. eiro piešķirti no ES struktūrfondiem.

Pie tam, ņem vērā, ka Jelgavā izmanto ne tikai biomasu, bet arī dabasgāzi!

http://www.fortum.com/countries/lv/SiteCollectionDocuments/Broshures/Fortum%20Bio-CHP%20Jelgava.pdf

Tagad salīdzini - cik izmaksāja katlu mājas būvniecība Ventspilī. Domā, ka pirms tās pārbūves netika veikta izpēte un ekonomiskais pamatojums dažādiem siltumapgādes sistēmas attīstības variantiem? Nu neticu tam! Acīmredzot tajā laikā šāds variants bija piemērotākais un arī finansiāli iespējamākais.

Šobrīd Jelgavā tarifs ir 50,48 eiro, kas ir piesaistīts mainīgajai dabasgāzes cenai. Savukārt, ja Ventspilī tiks apstiprināts jauns tarifs , kā tas solīts 54,90 eiro, tad starpība būs aptuveni 4, 50 eiro. Bet, tas būs stabils un nesvārstīsies uz vienu vai otru pusi katru mēnesi un iedzīvotāji var prognozēt savas izmaksas. Savukārt Jelgavā un citās pilsētās, kur izmanto dabasgāzi viss var krasi mainīties, ja paaugstinās tirdzniecības cena.

Intereses pēc apskatījos, ka Jelgavā 2015. gada janvārī tarifs bija 60,63 eiro, tātad pat augstāks nekā Ventspilī - 59,58 eiro. Savukārt 2016.gada janvārī 53,73 eiro, bet jūnijā 47, 52 eiro, tātad tikai pateicoties dabasgāzes tirdzniecības cenas kritumam.

Bet, ja 2016.gada jūniju salīdzina ar šā gada janvāri, tad tarifs ir paaugstinājies turpat par 3 eiro! Tātad dabasgāzes iepirkuma cena pieaug. Taču, kas notiks tālāk, ja tā turpinās celties? Un, kā zināms, tad nākamajā gadā notiks dabasgāzes tirgus atvēršana.

Sabiedrisko pakapojumu regulatora mājas lapā var lasīt , ka
būs nepieciešams jauns regulējums un pamatprincipi, kā siltumapgādes uzņēmumiem piemērot esošos tarifus brīvā dabasgāzes tirgū ar neregulētu dabasgāzes cenu. Tāpēc jau šogad ir plānots grozīt Siltumenerģijas apgādes tarifu aprēķināšanas metodiku un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodiku.

Ir jau labi spriest kas un kā būtu, ja mēs paši nepieņemam lēmumus. No malas jau vienmēr viss izskatās savādāk un sliktāk, jo mēs vēlāmies ko citu. Lielā mērā viss jau ir atkarīgs no mūsumaksātspējas- tur jau tā sāls. Ja mums algas Latvijā būtu pietiekamas, lai varētu apsmaksāt visu nepieciešamo, tad jau arī šādu diskusiju nebūtu. Vai piekrīti tam?

Rabarber,
Nju Tu man gan uzdevi jautājumu ne pa tēmu.
Lai šādu ciparu aptuveni pateiktu-pirmreizējā bilances variantā vajag datus, kuru man nav. Man nav zināma VSiltuma minimālā vasaras slodze, turpgaitas/ atpakaļgaitas temperatūra, VSiltuma iespējas akumulēt siltumu. Zinot šo, varētu arī šo to parēķināt un paanalizēt.
Par gāzi runāsim, kad tā Ventspilī būs, labi? Citādi kaut kur Tu ar gāzi negribi salīdzināt, kaut kur Tu to spraud iekšā... :).
Arī mākonī virmo Ventspils iespēja saņemt sašķidrināto dabas gāzi. Un ja ļoti gribas tad to var izdarīt jau tagad un sastādīt siltumam konkurenci :). Ja tas ar normatīvo aktu un likuma palīdzību tiks ieviests, proti, siltuma pārvades tīkli tiks nodalīti no siltuma ražotāja, līdzīgi kā tas būs ar gāzi, tad ja VSiltums šim pasācienam nebūs sagatavojies, var sanākt ka būs siltuma ražotāji kuri saražos siltumu lētāk :).

Rabarberi
Nedomāju ka kādam nevajag mūzikas skolu. Starpība ir tajā ka finansiāls ieguldījums kurš nes tarifa samazinājumu vai jebkādu labklājības labumu ir pieprasīts lielākajai daļai Ventspilnieku. Kāds cilvēkam var būt prieks ja viņš nevar baudīt labumus, kuri uzbūvēti par viņa paša nodokļiem. Lūdzu miljonāri ziedojat mākslai, Jūs taču uz šīs zemītes ieguvāt savu pārmērīgo un nesamērojami lielo bagātību... kāpēc uz nodokļu maksātāju rēķina? Uz nodokļu maksātāju rēķina ceļam lietas kuras samazina maksājumus nodokļu maksātājiem un ļauj attīstīt un radīt jaunus biznesus.

to Rabarberis, daudziem nevajag ne Mūzikas skolu, ne Olimpisko centru, ne modernu slimnīcu, ne tūristus. Bet tie, kam vajag Mūzikas skolu par to ļoti priecājas.

to Sētnieks, nepiekrītu. Nevar domāt tikai par biznesa attīstīšanu. Pētījumi pierāda, ka investīcijas kultūras sfērā spēj radīt sabiedrības ekonomisku uzplaukumu. Kultūras un mākslas procesi aktivizē sabiedrības radošo domāšanu, respektīvi - paaugstina darbaspēka efektivitāti. Kultūras šaurākā nozīmē ir koncerti, pasākumi, izstādes, performances. Plašākā nozīmē – tā ir vide, kurā mēs dzīvojam. Kultūra ir tas, kā mēs uzvedamies, kā komunicējam ar saviem līdzcilvēkiem, kā pavadām savu laiku – gan darbā, gan atpūšoties. Kultūra veido mūsu dzīves jēgu un saturu. Kultūra piešķir mūsu eksistencei kvalitāti, padara cilvēka dzīvi cilvēcisku. Atsakoties no kultūras, cilvēks kļūst par mašīnu, par biorobotu.

Juris
Nav runa par to ka mākslu un kultūras dzīvi nav vispār jāfinansē. Vienkārši jābūt samērīgumam. Ir muļķīgi ja garā nabags veido kultūras dzīvi. Šajā gadījumā kultūras dzīve pārvēršas par instrumentu ar kura palīdzību tiek vadīta pielūdzēju masa. Kultūra nav jāvada un jākontrolē kultūra ir un pieprasijums rada brīnišķīgu piedāvājumu.