Vai līdzīgi nav ar cilvēkiem – rasi, tautību, reliģisko piederību? Neapšaubāmi, esam radīti pēc viena ģīmja un līdzības. Un tomēr – kāpēc esam tik atšķirīgi? Acīmredzot radītājam bija kāds īpašs nolūks, un dažkārt rodas šaubas, vai esam spējuši to atkost. Vai citādi notiktu kari, cilvēki nespētu toleranti uzklausīt otra viedokli un cīņā par varu un naudu kļūtu līdzīgi zvēriem, kuru galvenā rūpe ir izdzīvošana?

Protams, tie ir mūžīgi un varbūt pat neatbildami jautājumi, bet katrs var censties uz tiem rast atbildi un pozicionēt vismaz pats sev. Tas nenozīmē, ka jāieņem Rodēna Domātāja poza un jāgrimst dziļās filozofiskās pārdomās, jāiet klosterī, lai rastu atbildes, vai jāmeklē tās otrā pasaules malā. Visvienkāršākais, manuprāt, ir sekot tautas gudrībai Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev.

Varat iebilst, un jums būs taisnība, ka šī atziņa nāk tikai ar gadiem, bet labi, ka to vispār pieņem. Neatzīstu vispārināšanu, piemēram, kādu īpašību piedēvēšanu veselai ļaužu grupai vai tās nosodīšanu. Katrai no tām ir atsevišķi indivīdi, kas pelnījuši nosodījumu par aplamu vai noziedzīgu rīcību, bet tādēļ jau nevar visus mest pār vienu kārti.

Mēs bieži neaizdomājamies, ka atsevišķām ļaužu grupām ir dažāda izcelsme, vēsture un tradīcijas. Var, protams, apelēt pie tā, ka ir XXI gs. un romiem vajadzētu dzīvot kā citiem – pastāvīgi mitināties vienuviet, bet diemžēl klejošana viņiem ir asinīs, un tie, kuri senču balsis dzird skaļāk, nespēj tam pretoties. Tā ir viņu laime un nelaime vienlaikus.

Līdzīgi ir ar citu reliģiju pārstāvjiem. Muļķīgi, lai neteiktu skarbāk, ir uzskatīt visus muslimus par teroristiem. Jā, viņu vidū netrūkst radikāli noskaņotu islāmistu, bet vai citās reliģijās fanātiķu nav? Nedomājiet, ka es attaisnoju terora aktus, cilvēku nolaupīšanu un bezkaislīgu nogalināšanu, vienkārši mana līdzšinējā pieredze liecina, ka musulmaņi ir ļoti labvēlīgi noskaņoti pret svešiem, arī t. s. neticīgajiem.

Ne Ēģiptē, ne Turcijā, ne Tunisijā, ne Marokā nesastapu ļaunus vai agresīvus cilvēkus. Jā, gadījušies neatsaucīgi, negodīgi, uzspēlēti laipni personāži, bet, jāatzīst godīgi, daudz retāk kā citās zemēs. Un ne tāpēc, ka būtu uzturējusies tikai tūristu apdzīvotās vietās, kur laipna attieksme iekļauta jebkurā saskarsmē.

Esmu klīdusi arī pa diezgan šaubīgiem, nabadzīgu ļautiņu apdzīvotiem rajoniem, un jutusies absolūti droši. Varbūt tā ir savstarpēja netverama saikne, kas noteiktā laikā un vietā vieno atšķirīgus cilvēkus?