Valsts valodas likums nosaka, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Likuma mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt latviešu valodu, saglabāt latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu un nodrošināt tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā.
Tā tas nav bijis mūžīgi, jo ceļš līdz valodas likumam bijis gana sarežģīts. Kopš 12. gadsimta valsts pārvaldē, kultūrā, izglītībā funkcionēja vācu valoda, pēc tam tai pievienojās vai daļēji aizstāja zviedru un poļu valodas, bet Latvijas teritorijai nonākot Krievijas impērijas sastāvā, nepazūdot vācu valodai nozīmīga kļūst krievu valoda. No tiem laikiem latviešu valoda attīstījusies uz vācu un krievu valodas fona.
Valodas problēmām vienmēr bijis un ir plašs politisks un psiholoģisks konteksts. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, viesojoties Rīgā, paudis cerību, ka pienāks laiks, kad krievu valoda Latvijā kļūs par otru valsts valodu. Es domāju, ka beigsies nesaprātīgu nacionālu prioritāšu laiks un viss nokārtosies. Jāvirzās uz to, lai Latvija kļūtu divvalodīgu valsti, paziņojis Lužkovs. Faktiski viņš pateica to, ko domā Saskaņas centrs, bet, ko priekšvēlēšanu laikā nedrīkst skaļi sacīt, apzināti nebiedējot potenciālos vēlētājus — latviešus. Saskaņas centrā acīmredzami notikusi politiska vienošanās, ka par valodas un citiem nacionāli jūtīgiem jautājumiem pirms vēlēšanām runāt nevajag.
Lužkovam un visiem tiem, kas domā tāpat, gribu pavaicāt, vai krievu valodu Krievijā, vācu valodu Vācijā, igauņu valodu Igaunijā kāds uzskata par nesaprātīgu nacionālo iegribu. Noteikti nē, un visu cieņu ikvienai valstij, ikvienam pilsonim, kurš kopj un ciena savas valsts valodu un rūpējas par tās saglabāšanu. Valsts valoda konkrētajā teritorijā ir pašsaprotama un neviens aizbraucot, piemēram, uz Ķīnu, neierosina ķīniešiem mainīt valodas likumā noteiktās prioritātes.
Ķīnieši un tikai viņi paši zina, ko viņiem vajag vai nevajag darīt ar valodu, izglītību, kultūru un, kādā virzienā vadīt un attīstīt valsti.
Latvija ir vienīgā vieta uz pasaules, kur būt latviešu valodai. Teritorija, kurā latviešu valodai ir dzimtene, nav liela, tādēļ katra sīkākā izmaiņa var nodarīt kaitējumu vai veicināt valodas saglabāšanu, atkarībā no pieņemtajiem lēmumiem. Var jau uztaisīt latviešu valodas inkubatorus Ancē, Pušmucovā, Nicā un citos no svešvalodām izolējamās apdzīvotās vietās, lai latviešu valoda neiznīktu pavisam. Taču, kāpēc tas būtu jādara, ja ir Latvija, kurā cienot citas valodas un cilvēkus, kuri runā svešvalodās, latviešu valodai ir lemts būt pasargātai.
- Komentētāju anonimitāte ir ilūzija (57)
- Tvarsta narkomānus, zog malku (14)
- Polo taranē pašvaldības auto (37)
- Mums – seši radari (4)
- Muzejā būs Lielirbes lūgšanu nama spāru svētki (12)
- "Ventspils siltums" organizēs Informācijas dienu (5)
- Latvija otrā zaļākā pasaulē (3)
- Atlētikas zāle – veselībai un formai (16)
- Janvārī kravu apgrozījums palielinājies par 61% (VIDEO) (7)
- BK Ventspils pret BBL līderiem (5)
- Pieķer skolniekus velkam dūmu (111)
- Šoferi neuzmanās, brauc reibumā (2)
