Viņa teikusi, ka Latvijas iedzīvotāji ir atbildīgi par to, kā un vai Latvija turpmāk attīstīsies. Nevajag ticēt katram apgalvojumam un katram solījumam. Es domāju, ka, kļūstot lētticīgiem, mēs ļaujam citiem ar sevi manipulēt, tā Vaira Vīķe-Freiberga.

Lasu un brīnos, kur šai un citām kundzēm, kas baudījušas Latvijas sabiedrībai atšķirīgu izglītību un kultūru, ir tik daudz nekaunības, lai tos cilvēkus, kas šo valsti cēluši, veidojuši, te dzīvo un dzīvojuši dzimtu dzimtām, nodēvētu par lētticīgiem un manipulējamiem ļautiņiem.

Latvijas iedzīvotāji nav ne dumji, ne lētticīgi, nekas neliecina, ka Latvijai draudētu smadzeņu masveida izvešana. Tas, ka divdesmit neatkarības gados ir pieļautas neskaitāmas kļūdas, ka globālās krīzes dēļ Latvija cieš vissāpīgāk, nav lētticības, bet gan pieredzes trūkuma dēļ.

Laiks dziedē visas brūces un visu noliek savās vietās. Īstenam latvietim nevienu dienu nav uzmākušas šaubas par to, ka Latvija atkal reiz būs ziedoša valsts ar stabilu ekonomiku un skaidru nākotni. Īstam Latvijas pilsonim nekad nav bijusi vajadzība kritizēt cita paveikto un apšaubīt prāta spējas ne pirms, ne pēc vēlēšanām, jo Latvijas aktīvākā daļa nesēž pie televizoriem, bet strādā savā vai citā valstī, iespēju robežās gādājot sev labāku dzīvi.

Nav šaubu, ka, manipulējot ar cilvēkiem, dažiem izdodas iegūt sev vēlamu rezultātu un, iespējams, nodrošināt stabilus ienākumus un pārtikušu dzīvi. Taču nevar apgalvot, ka sabiedrība kopumā ir manipulējama un lētticīga, kas, kā izriet no bijušās Valsts prezidentes teiktā, ir Latvijas vēlētāju galvenie raksturojošie lielumi.

Tagad, kad valstij un īpaši vienkāršajai tautai neklājas sevišķi viegli, Freiberga beidzot atradusi patieso grēkāzi, kam uzņemties atbildību. Viņasprāt, tie ir Latvijas iedzīvotāji. Manuprāt, tieši Vaira Vīķe – Freiberga bija tā, kura laikā no 1999. līdz 2007. gadam izvēlējās un uzticēja valdības vadīšanu visiem tā laika premjeriem.

Un tieši viņa un viņas izvēlētie valsts vadītāji ir atbildīgi par to, kas ir vai nav izdarīts šajā valstī. Vadītājiem nākas saņemt ne tikai balvas un uzslavas, bet arī kritiku, turklāt ir jāmāk atzīt kļūdas. Vīķe-Freiberga grib mazgāties balta, noņemot no sevis jebkādu atbildību, tautu pataisot par manipulējamu aitu baru.   

Neskatoties uz to, ka katram Latvijas iedzīvotājam nav sava Sema vai Todas Amerikā, kuriem piezvanīt un noskaidrot pavēles, pēc kurām rīkoties, vēlētāji paši zinās, par ko balsot.