Lai minam kaut vai tādu jomu kā deja: valša pirmsākumos arī to uzskatīja par pārāk erotisku un nepiedienīgu, bet, kad modē nāca tvists, čarlstons, šeiks, vecākās paaudzes šausmās ķēra pie galvas un sirds. Tomēr, par spīti pesimistiskajām prognozēm (Kur gan tā – jaunatne – mūs novedīs?!), attīstība nav apstājusies, viena jaunā paaudze nomaina citu, un diemžēl katrā no tām gadās pa kādai īgņai. 

Tas, ka katra jaunā paaudze ir citāda, atšķirīga no iepriekšējās, ir tikai normāli. Visi procesi taču pilnveidojas, notiek attīstība. Tiesa, ne vienmēr visām labi domātajām darbībām ir pozitīvs rezultāts, tomēr ļaunprātīgi uz galu neviens, domāju, pasauli nevirza, un cilvēces, arī tās zaļākās un nepieredzējušākās daļas, pozitīvisms svaru kausos noteikti pārspēj to otru.

Mūsdienu jaunieši ir tikpat dažādi, kā visās paaudzēs, bet šoreiz mūsu redzeslokā ir mērķtiecīgie, zinošie, aktīvie un atraktīvie. Tie, kas mācās nevis tādēļ, ka to liek skolotājs, tā grib mamma/paps, tas patiks vecmāmiņai, bet tāpēc, ka šis process sagādā gandarījumu. Ir taču tik forši uzzināt kaut ko jaunu, iegūt arvien vairāk prasmju, sazināties dažādās valodās.

Tas ir pat stilīgi! Tāpat kā nesmēķēt un nelietot apreibinošās vielas – tieši tas vairs nav stils.

Ventspils pašvaldība jau desmit gadu uzteic gudros un mērķtiecīgos vidusskolu absolventus, kas skolu beiguši ar vislabākajām sekmēm. Kā likums, viņiem ir arī panākumi citās jomās – sportā vai kādā no mākslām, viņi ir sabiedriski aktīvi.

Kā saka, jo vairāk dari, jo labāk sanāk. Ne jau atzinības vai pateicības dēļ tas notiek, taču saņemt paldies ikvienam ir patīkami. Vēl labāk, ja ir iespēja atbalstīt arī materiāli, kā tas savulaik notika arī Ventspilī, piešķirot Pedagoģiskā darba inovācijas fonda prēmijas, kas daudziem bija kā ceļamaize jaunajā dzīvē, jo sevišķi, dodoties studēt ārpus dzimtās pilsētas.

Diemžēl krīze izdarījusi savas korekcijas, un tas vairs nav atļauts. Taču jaunie censoņi netiek aizmirsti – ik gadu vislabākajiem piešķir nosaukumu Gada skolēns, un, domāju, tas nav mazāks gods kā saņemt pilsētas balvu.

Jauniešu portālā www.jauns.lv kāds blogeris ierakstījis: «Jaunajiem un trakajiem pieder pasaule, domāju, ka tieši jauniešiem pieder nākotne un viņu rokās ir to veidot un mainīt, dzīvojot ne tikai kā patērētājam, bet arī kā devējam. Ir tikai jāgrib kaut ko darīt un pašam jāmeklē sev interesējošais, atmetot malā pofigismu un vienaldzību.» Un tādu jauno un trako netrūkst – ne Latvijā, ne Ventspilī.