Iedzīvotāju maksātspēja gan pēdējā laikā pamatīgi nokritusies, bet dienišķajai maizītei, kaut puskukulītim, santīmus atlicina katrs. Arī maizes un tās izstrādājumu pārdošanas apjoms, pieļauju, samazinājies, tādēļ beķeriem nākas būt elastīgiem un pielāgoties pašreizējai situācijai, samazinot produkcijas apjomu un cenas. Taču pārsvarā šīs jomas uzņēmēji vēl turas. Teiksim, Lāču maize, neraugoties uz salīdzinoši augstajām cenām, joprojām ir pieprasīta un veikalu plauktos neieguļas.

Grūti laiki diemžēl pienākuši vienam no vecākajiem Ventspils uzņēmumiem – maizes kombinātam. Ventspils maiznieka īpašnieki iesnieguši tiesā maksātnespējas pieteikumu, un 100 darbinieku šobrīd piespiedu kārtā vaļojas. Cik ilgi cilvēki neziņā gaidīs, ja nav iekrājumu? Un lielākoties tādu acīmredzot nav, jo uzņēmuma darbinieku algas nekādas dižās nebija.

Šobrīd jautājums par maizes kombināta pastāvēšanu vēl ir atklāts, jo maksātnespēja vēl nenozīmē bankrotu, taču cilvēkiem darbs un maize vajadzīga šodien, tādēļ, ja izdosies atrast citu vietu, daļa darbinieku aizies. Bet daudzi no viņiem ir sava aroda lietpratēji un entuziasti.

Ventspilniekus šī ziņa apbēdināja, jo maiznieka ražojumi bija iecienīti, tādēļ saprotams to pircēju prieks, kas ievērojuši šīs firmas tirdzniecības vietā tirgū atkal rosāmies pārdevēju. Izrādās, saviem faktiskajiem konkurentiem palīdzīgu roku snieguši kurzemnieki – lielākais Skrundas uzņēmums SIA Matss. Savulaik tas pārpircis bankrotējušo Saldus maiznīcu, un tagad saldenieki pēc Ventspils maiznieka receptēm cep vairākus maizes veidus. Šobrīd tas notiek pēc vienošanās ar ventspilniekiem, izmantojot uzņēmuma līdzšinējo zīmolu, taču sliktākā scenārija gadījumā iespējama arī Ventspils maiznieka iegāde.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka SIA Matss īpašnieki – Pakuļu ģimene – pamazām, bet ļoti mērķtiecīgi kopš 1993. gada attīstījuši savu biznesu. Šobrīd uzņēmuma gada apgrozījums sasniedzis 1,8 miljonus latu, ik gadu jaunos produktos ieguldot ap 100 000 latu. Tās ir 100 darbavietas skrundeniekiem un saldeniekiem, arī izejvielas pārsvarā tiek iepirktas no vietējiem ražotājiem.

Izrādās, cepumus uzņēmums izplata pats, nevis caur vairumtirgotājiem, savukārt Rimi un Maxima tīklos maizi un smalkmaizītes cep no Matss ražotajiem saldētajiem miltu izstrādājumu pusfabrikātiem. 15% visas uzņēmumā saražotās produkcijas – maizi un cepumus – eksportē uz Eiropas valstīm un pat uz ASV. Tas nozīmē – saimniekojot saprātīgi, var izturēt arī gana lielo maizes tirgus konkurenci.