Biju mazliet izbraucis uz tālo aizjūras zemi, tāpēc nolēmu padalīties savos iespaidos un vērojumos. Kaut arī Eiropas plašumos daudz maz orientējos, tad tepat pāri jūrai esošā Zviedrija līdz šim bija vēl neizpētīta teritorija manā pasaules kartē.

9. decembris.

Šodien budžeta diena, un Īrijā valsts darbiniekiem uz zemākās pakāpes atkal 7% nost no algas. Strādāju slimnīcā par sekretāri un šī jau ir otrā reize kad man tiek nogriezta alga.

Tad kā, ir labi vai slikti, ja tevi nosauc par pingvīnu? Bet manī tas izsauc zināmu lepnumu, protams, pēc tam, kad ir iepazīts šis aukstajā pasaulē dzīvojošais putns, kuru mūsu zemītē sākuši pieminēt visai bieži.

Reizēm dzirdamas runas, kā gan šis tagad notiekošais mūs tā negaidot pārsteidzis nesagatavotus?

Manas kolēģes bieži saka, kā tad tanī mežā tev iet? Un tad es aizdomājos, kas tad man ir Pope. Kad pirms 19 gadiem dzīve mani, 100% pilsētnieci iemeta laukos, nezināju vispār neko.

Ja izpratīsi virsrakstā formulētā jautājuma mūžseno dialektiku, varēsi atbildēt arī uz sekojošu jautājumu: "Kāpēc laikā, kad tehnoloģijas attīstītas neiedomājamos augstumos un cilvēku labklājību var nodrošināt ar trīs dienu darba nedēļu, cienījamas pensionētas sirmgalves uzturs Latvijā ir sliktāks nekā Salaspils koncentrācijas nometnē?"

Nu gan ir sagadījies – tieši tagad Mūsmājās dzīvo septiņi rakstnieki no septiņām dažādām valstīm: īsts Ziemassvētku stāsts!

Sveiciens visiem pagājušajos Ziemassvētkos no Īrijas. Paldies par atbalstu un uzmundrinājumiem manam pirmajam rakstam.

Aizejošais gads diemžēl pavadīts krīzes ietekmē. Šis gads paliks atmiņā kā masveida samazināšanas un starptautisko kreditoru prasību gads.

Ja tā padomā!... Vecā gada beigas un jaunā sākums nu būtu tas atskaites punkts, kad, atskatoties, var konstatēt - ir izdevies, nav izdevies. Kas izdevies? Jebkas, ko esam par mērķi iepriekš sev uzstādījuši.

26. decembrī tika svinīgi atklāts Peldbaseina rehabilitācijas un atpūtas komplekss, tostarp arī jaunā aerobikas zāle un trenažieru zāle. Ir daļa iedzīvotāju, kuri kārtējo reizi publiski pauduši neapmierinātību.

Vai ir racionāli veco matraci izmest Pīpiķu mežā Staldzenes ielā 73, jo vairāk tāpēc, ka neviens par to neuzzinās?

Un visi tie, kam Dievs ir "visuma enerģija", "augstākais saprāts" vai vienkārši neizprotams domu mākonis kaut kur augstu gaisā – attopieties! Dievs ir personisks. Personība!

Jaunais gads novadā iesācies ar kārtējiem nemieriem, jo pārvaldēs strādājošiem nav izmaksātas algas.

Pie vispārējās globalizācijas elektroniskā informācijas vide ieņem aizvien lielāku vietu mūsu ikdienā, sniedzot gan noderīgu informāciju, gan piesārņojot vidi ar negatīvo enerģiju.

Ir pagājušas sešas dienas kopš esmu atgriezusies no brīvdienām Ventspilī. Tādu ziemu, pat vēl nedaudz bargāku, atceros tikai no vidusskolas laikiem, kad ārā -26, bet meitenes, to skaitā arī es, miņikos un pliku galvu maršē uz skolu.

Tā reiz sanācis, ka kopš pēdējā ieraksta šajā blogā pagājis kāds laiks. Labās ziņas beigušās? – pamatoti vaicāsiet. Nē! Protams, nē, arī šoreiz gribu parunāt par prieku.

Nelāgas bažas rada kosmopolītisko fondu daudzo aģentu − iebaroto "politologu" un "sociālantropologu" primitīvā muldēšana par krīzi.

Marks Tullijs Cicerons 100 gadus pirms Kristus grāmatā "Par valsti" ļoti pārliecinošā mikroanalīzes formā atsedz cilvēku grupu organizācijas fundamentālo dialektisko pretrunu starp katra atsevišķa indivīda preferencēm un grupas ilgā termiņa eksistences interesēm, kas liberālā ateistu valstī noved pie sociālekonomiskas krīzes.

2010. gada 27. janvārī, dienu pirms savas 55. dzimšanas dienas Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) pārsteidza pasauli ar neparastu runu Davosas 40. Pasaules Ekonomikas forumā. Moto: It concerns us all!