Nesen valdība konceptuāli atbalstījusi pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Zinot spēku sadalījumu Saeimā, parlamentā šie grozījumi noteikti tiks arī pieņemti. Šo ziņu varēja gaidīt – jau rudenī valdošā koalīcija draudēja pārskatīt pensionēšanās vecumu. 

Latvijai nav paveicies ar banku sektoru – pēdējo 20 gadu laikā tās pie mums bankrotē ar apskaužamu regularitāti. Ņemot vērā Krājbankas bankrotu, eirozonas parādu problēmas un gaidāmo otro krīzes vilni, uzticība komercbankām mazinās.

21. decembris, pēc valdības viedokļa, bijusi ļoti svarīga diena Latvijas vēsturē. Šajā dienā pirms termiņa noslēgta kredītvienošanās ar Eiropas Komisiju un SVF, proti, Latvija atguvusi finansiālo un ekonomisko neatkarību. Šo datumu var droši apvilkt kalendārā un pārvērst par svināmo dienu.

Vēl pirms dažiem gadiem Eiropas Savienība dzīvoja ar optimismu, būvējot rožainus nākotnes plānus. Šobrīd situācija kardināli izmainījusies.Finansiālās problēmas cita pēc citas satricina ES, kredītreitings samazināts veselai virknei Eiropas valstu un vairs tikai slinkais nerunā par eirozonas sabrukumu. Rodas jautājums – kāda nākotne sagaida eiro?

Epopeja ar amerikāņu parādu ir beigusies – pašā pēdējā brīdī ASV Kongress tomēr nobalsoja par valsts parāda griestu palielināšanu. Taču, neraugoties uz šo it kā pozitīvo ziņu, nākamajā dienā finanšu tirgi ļāvās panikai – sabruka fondu tirgi, strauji sāka kristies naftas cena. Turklāt tas notiek joprojām.

Paziņojumi par nepieciešamību samazināt pensijas Latvijā izskan jau sen un regulāri. Nesen Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis pielika tam visam treknu punktu. Sniedzot interviju žurnālam Klubs, viņš atklāti sacīja: pēc vairākiem gadiem pašreizējā pensiju sistēma sabruks, tāpēc valsts nemaksās pensijas vispār.

Tātad – apsveicu visus. Manas prognozes pirmā daļa ir piepildījusies – Latvijā notikusi krāsainā revolūcija. Sākusies laika atskaite. Ārzemju saimnieki aktivizējuši Latvijas bankrota procedūru.

Pēdējā laikā ārzemju kreditori, politiķi un ekonomisti nepaguruši slavē Latviju par panākumiem cīņā ar ekonomisko krīzi. Ministru prezidentu Valdi Dombrovski min kā piemēru – lūk, kā ir jāglābj savas valsts ekonomika!

Par 2011. gadu izskanējis daudz prognožu, un visas tās savā ziņā ir ļoti līdzīgas. Vadošie analītiķi, ekonomisti un politiķi visi kā viens apgalvo, ka krīze beigusies un 2011. gadā būs vērojama ekonomiskā izaugsme.

Laikā, kad politiķi un ekonomisti sajūsmināti stāsta par ekonomisko izaugsmi un IKP pieaugumu, vairums Latvijas iedzīvotāju reālus uzlabojumus nemana. Tieši otrādi – jo lielāka ekonomiskā izaugsme, jo aktīvāk cilvēki bēg no Latvijas.

Pie varas nākuši ekonomisti maniaki. Viņi grib griezt, spīdzināt un nogalināt.

Pretēji pašreizējās valdības ministru nepamatotajam verbālajam optimismam oficiālā statistika uzrāda tendences, kas nekādi neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos. 

Šobrīd Latvija piedzīvo vienas no smagākajām ekonomiskās krīzes sekām. Diemžēl Latvija turpina uzstādīt vienu antirekordu pēc otra – mums ir viens no lielākajiem IKP kritumiem Eiropas Savienībā – 18%, nesen Latvija nokļuvusi līderpozīcijās arī pēc bezdarba rādītājiem – 20%. Rodas jautājums – kas tad patiesībā notiek?

Aizejošais gads diemžēl pavadīts krīzes ietekmē. Šis gads paliks atmiņā kā masveida samazināšanas un starptautisko kreditoru prasību gads.

Parex bankas problēma joprojām ir aktuāla – pārāk daudz neskaidrību bankas glābšanas procesā. Burtiski šajās dienās premjerministrs Valdis Dombrovskis ļoti pozitīvi atsaucās par Parex bankas darbību valsts vadībā.

Pirms pāris nedēļām Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds vēlreiz atgādināja, kurš Latvijā ir saimnieks.