Virsrakstā minētos terminus mūsdienās lieto ļoti bieži, neprecizējot, kāds saturs tajos iemiesots. Iedziļināšanās jautājumu būtībā nav modē. Modē ir monologi, kad svarīgākā persona paziņo nesvarīgām personām patiesību pēdējā instancē, vai žiglas, saraustītas, haotiskas šovdiskusijas, kad atļauts izteikties 45 sekundēs.

"Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība. Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu patiesībā ir netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami," nesen esot teicis Džordžs Soross.

Laime, ka zatlerieši piekāpās bez tankiem. Tomēr Zatlera tēvišķā stūrgalvība jaušama vienošanās tekstā. Tur ir daudz neapdomīgu apgalvojumu, solījumu un draudu, tāpēc tiem, kas tekstu parakstīja, vēlāk var būt kauns.

Ir daudz negatīvu komentāru manai vēstulei par Zatlera Reformu partijas ekonomikas programmu. Cik no komentāru autoriem ir Latvijas patrioti, kas vēstuli pārpratuši vai nav izlasījuši pietiekami vērīgi? Cik daudz ir tādu, kas izprot antagonistisko ideoloģiju cīņu pasaulē un apzināti nostājas vienā vai otrā pusē?

Zatlera Reformu partijas ekonomikas programmā (http://reformupartija.lv/ekonomika-nodokli-darbs-un-industriala-politika) ir skarti daži svarīgi ekonomikas jautājumi, kas liecina, ka tās autors ir studējis ekonomikas zinātni, tomēr pārpārēm ir vāju vietu un apstrīdamu apgalvojumu. Sakarīgu tekstu izveidot partijai vēl nav izdevies.

Marks Tullijs Cicerons 100 gadus pirms Kristus jautāja: "Vai var sniegt valstij vēl lielāku un labāku dāvanu par to, kā mācīt un izglītot jauno paaudzi, jo sevišķi mūsu tikumības apstākļos un mūsu laikā, kad jaunatne ir tik samaitāta, ka tā jāiegrožo un jāapvalda kopīgiem spēkiem?"

Citāta sākums. Šī problēma ir visgrūtākā un vienlaikus tāda, kuru cilvēkdzimums atrisinās visvēlāk. Grūtība, ko uzrāda jau šāda uzdevuma ideja, ir šāda: cilvēks ir dzīvnieks, kam, ja dzīvo starp citiem savas dzimtas locekļiem, nepieciešams kāds kungs.

Cilvēki ir neizpratnē par to, kas notiek pasaulē. Nav bijusi ne zemestrīce, ne mēris, bet še tev − tāda globāla krīze, kas salīdzināma ar Lielo depresiju.

Ja izpratīsi virsrakstā formulētā jautājuma mūžseno dialektiku, varēsi atbildēt arī uz sekojošu jautājumu: "Kāpēc laikā, kad tehnoloģijas attīstītas neiedomājamos augstumos un cilvēku labklājību var nodrošināt ar trīs dienu darba nedēļu, cienījamas pensionētas sirmgalves uzturs Latvijā ir sliktāks nekā Salaspils koncentrācijas nometnē?"

Vai ir racionāli veco matraci izmest Pīpiķu mežā Staldzenes ielā 73, jo vairāk tāpēc, ka neviens par to neuzzinās?

Nelāgas bažas rada kosmopolītisko fondu daudzo aģentu − iebaroto "politologu" un "sociālantropologu" primitīvā muldēšana par krīzi.

Marks Tullijs Cicerons 100 gadus pirms Kristus grāmatā "Par valsti" ļoti pārliecinošā mikroanalīzes formā atsedz cilvēku grupu organizācijas fundamentālo dialektisko pretrunu starp katra atsevišķa indivīda preferencēm un grupas ilgā termiņa eksistences interesēm, kas liberālā ateistu valstī noved pie sociālekonomiskas krīzes.

2010. gada 27. janvārī, dienu pirms savas 55. dzimšanas dienas Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) pārsteidza pasauli ar neparastu runu Davosas 40. Pasaules Ekonomikas forumā. Moto: It concerns us all!

Komentāros vēstulei par pirmo pavasara bezdelīgu Ilze jautā: "Kuras ir tās baltās grāmatas?"

Trīs jauki zēni Ansis, Basis, Casis gāja uz mērķi, bet nonāca krustcelēs. Ceļš sazarojās trijos ceļos − pa labi, taisni, pa kreisi.

Teikšu atklāti, mani nepārsteidza revolūcija Kirgizstanā. Ja dzīvs būtu Glāzgovas universitātes rektors profesors Adams Smits, viņš pirmais aicinātu gāzt brangi sazēlušo administratīvo feodālismu un veidot ražīgā darba un ražīgo investīciju kapitālismu.