Pirms divarpus gadiem, gatavojot Latvijas Satelīttehnoloģiju centra stratēģiju, apzināju uzņēmumus, kas ražo ar satelīttehnoloģijām saistītus produktus. Un izrādījās, ka tādu ir ļoti maz – lielākā daļa bija pārorientējuši savu darbību uz tirdzniecību.

Otrais rīts Stokholmā iesākās diezgan smagi. Nē, ne jau tādēļ, ka iepriekšējā vakarā būtu bijusi saturīga pasēdēšana, bet gan tādēļ, ka tieši pulksten desmitos no rīta ar skaļu un spalgu bļaušanu istabiņā sāka trokšņot ugunsdzēsības signalizācija.

Nelāgas bažas rada kosmopolītisko fondu daudzo aģentu − iebaroto "politologu" un "sociālantropologu" primitīvā muldēšana par krīzi.

Pie vispārējās globalizācijas elektroniskā informācijas vide ieņem aizvien lielāku vietu mūsu ikdienā, sniedzot gan noderīgu informāciju, gan piesārņojot vidi ar negatīvo enerģiju.

Vai ir racionāli veco matraci izmest Pīpiķu mežā Staldzenes ielā 73, jo vairāk tāpēc, ka neviens par to neuzzinās?

Ja izpratīsi virsrakstā formulētā jautājuma mūžseno dialektiku, varēsi atbildēt arī uz sekojošu jautājumu: "Kāpēc laikā, kad tehnoloģijas attīstītas neiedomājamos augstumos un cilvēku labklājību var nodrošināt ar trīs dienu darba nedēļu, cienījamas pensionētas sirmgalves uzturs Latvijā ir sliktāks nekā Salaspils koncentrācijas nometnē?"

Manas kolēģes bieži saka, kā tad tanī mežā tev iet? Un tad es aizdomājos, kas tad man ir Pope. Kad pirms 19 gadiem dzīve mani, 100% pilsētnieci iemeta laukos, nezināju vispār neko.

9. decembris.

Šodien budžeta diena, un Īrijā valsts darbiniekiem uz zemākās pakāpes atkal 7% nost no algas. Strādāju slimnīcā par sekretāri un šī jau ir otrā reize kad man tiek nogriezta alga.

Reizēm dzirdamas runas, kā gan šis tagad notiekošais mūs tā negaidot pārsteidzis nesagatavotus?

Tad kā, ir labi vai slikti, ja tevi nosauc par pingvīnu? Bet manī tas izsauc zināmu lepnumu, protams, pēc tam, kad ir iepazīts šis aukstajā pasaulē dzīvojošais putns, kuru mūsu zemītē sākuši pieminēt visai bieži.

Gribi veiksmīgi pārdzīvot likstas, kuras mums atnesis lejupslīdošais ekonomiskais stāvoklis? Sporto!!!

Ja tā padomā!... Cilvēkus ir pieņemts iedalīt pesimistos un optimistos, nu vēl ir arī tādi, kuri no rīta ir optimisti, bet vakarā pesimisti, vai arī otrādi. Mani draugi uzskata, ka esmu pesimiste. Nepārprotiet, ne pesimists depresīvais, bet gan pesimists – reālists.

Aiz loga melnē nakts, koki rāda savus kailos zarus un sauc pēc balta sniedziņa. Kaut arī šogad sniegs kavējas, tomēr ikviens sajūt Ziemassvētku tuvumu. Daļai tie ir dvēseles un labsirdības laiks, citu izmisumā dzen dāvanu maisa smagums. Savukārt skolā tas ir ļoti īpašs laiks.

Divpadsmit dienas ir gaužam maz, lai iepazītu jelkuru zemi, bet ir gana daudz, lai to ieraudzītu. Un, kad esi noticējis savam acīm un sajutis, ka atrodies tādas dižas esības priekša, kura tevi nedz pieņem, nedz atraida – vienkārši ļauj tev te būt un būt pašam, saproti, ka šī ir īstas brīvības formula – būt pašam un ļaut sev blakus pastāvēt atšķirīgajam citam.

Ja tā padomā!... Šī gada vārds, vai, pareizāk būtu, nevārds, noteikti ir krīze. Un tas nav nekas mistisks vai iracionāls – nē! Tā nu ir reāla mūsu visu dzīves sastāvdaļa.

Biju mazliet izbraucis uz tālo aizjūras zemi, tāpēc nolēmu padalīties savos iespaidos un vērojumos. Kaut arī Eiropas plašumos daudz maz orientējos, tad tepat pāri jūrai esošā Zviedrija līdz šim bija vēl neizpētīta teritorija manā pasaules kartē.

Cilvēki ir neizpratnē par to, kas notiek pasaulē. Nav bijusi ne zemestrīce, ne mēris, bet še tev − tāda globāla krīze, kas salīdzināma ar Lielo depresiju.

Šobrīd Latvija piedzīvo vienas no smagākajām ekonomiskās krīzes sekām. Diemžēl Latvija turpina uzstādīt vienu antirekordu pēc otra – mums ir viens no lielākajiem IKP kritumiem Eiropas Savienībā – 18%, nesen Latvija nokļuvusi līderpozīcijās arī pēc bezdarba rādītājiem – 20%. Rodas jautājums – kas tad patiesībā notiek?

Šādu virsrakstu reiz izvēlējos Imanta Ziedoņa dzejas daudzvalodīgai izlasei, man patika vārdu salikuma divējais tulkojums, kas ņemts no viņa paša dzejoļa: Un nokrīt zvaigznes uz ceļiem.Kāpēc mums vajag, lai tās nokrīt?

Kad biju maza, ļāvos sapnim, kurš mani ienesis piepildījumā. Jau bērnībā izlēmu, ka būšu ar skatuvi saistīts cilvēks. Mani ļoti spēcīgi uzrunāja deja un mūzika.