Pagājušajā nedēļā Livonijas ordeņa pilī atklāja izstādi, kas stāsta par ventspilnieču drēbju skapju saturu pagājušā gadsimta 50.–80. gados. Jāatzīst, ka jau atklāšanas dienā šī izstāde raisīja gana lielu ventspilnieku interesi. Mode cilvēkos atklāj dažādas emocijas.

Kāpēc cilvēkiem paticis sekot līdzi modei? Kas tad ir mode? Mode, manuprāt, ir neatņemama sabiedrības dzīves daļa. Ko tā atspoguļo? Domāju, tā atspoguļo sabiedrībā notiekošos materiālos un garīgos procesus, cilvēku emocijas, pašsajūtu. Mode ir pašizpausmes veids, gaumes un paradumu apkopojums, kas valda konkrētā sociālā vidē, konkrētā laika periodā, konkrētā vietā un konkrētā kontekstā. Turklāt mode jau nav tikai stils un tendences, tā arī atspoguļo sabiedrisko un kultūras ietekmi. Modes pasaule atspoguļo mūsu vērtības, identitāti un plūsmu, kas notiek sabiedrībā. Līdz ar sociālajām un kultūras izmaiņām mainās arī mode. Modes speciālisti apgalvo, ka apģērbs ietekmē cilvēka uzvedību, viņa domāšanas veidu, sniedz impulsu domāšanas procesam un ikdienas notikumiem.

Lai arī noteikti būs kāds, kurš iebildīs un sacīs, ka mode viņam ir maznozīmīga un ka velk mugurā tikai tos apģērbus, kas ir ērti, tik un tā viņa apģērbs par kaut ko vēsta. Starp citu, pāršķirstot ģimenes albumus, pievēršam uzmanību ne tikai vietām un cilvēkiem, kas redzami fotoattēlos, bet arī tam, kādas frizūras bijušas agrāk, kādu apģērbu nēsājuši. Paraugoties uz savām bērnības fotogrāfijām, arī tās spilgti atspoguļo tā laika modes tendences. Daži piemēri: rūtaini ziemas mēteļi, vasarā pusgarās zeķes, īsas kleitiņas, vieglas jaciņas, brūnas vai pelēkas krāsas sandales. Turklāt nereti mamma, domāju, ne tikai mana, bija pacentusies nogriezt sandalēm purngalus, lai ar tām vienām izvilktu līdz 1. septembrim, kad bija jādodas uz skolu un varēja iekāpt jau rudens apavos. Veikalā, kā zināms, varēja nopirkt tikai to, ko varēja. Mūsdienu preču lielais piedāvājuma klāsts, šķiet, laikam vairs nevirza uz tik radošām modes izpausmēm. Vēl, pārlapojot savas bērnības albumus, redzamas vecmāmiņas ar galvas lakatiņiem. Paskaitot gadus, izrādās, vecmāmiņu vecums tobrīd bija vien ap 50 gadiem. Tagad mūsu seniorēm reti kurai būs galvas lakatiņš. Ja nu vienīgi ļoti stilīgā izpildījumā. Lielākoties visas tik labi izskatās, ka dažreiz jāpiedzīvo īsts pārsteiguma moments, uzzinot, ka sieviete jau sasniegusi pensijas gadus. Un tad vēl tās pusaudžu laika bildes, kur meitenēm salikti ilgviļņi matos. Vareni. Lielas, pūkainas galvas. Mati sabeigti, bet moderni. Bērnības dienu, skolas laika fotogrāfijas ļoti aizrauj. Ne tikai cilvēki un notikumi veido vēsturi, arī apģērbs ir tas, kas to veido.

Nu, raisa tā mode emocijas. Paldies izstādes rīkotājiem par šo izstādi. Ja vien ir interese, noteikti ir vērts doties uz Livonijas ordeņa pili to aplūkot. Varbūt arī kādam no lasītājiem raisīsies emocijas un atmiņas par apģērbu. Priecāsimies, ja padalīsieties arī ar mums.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: