Katrs, kurš kaut reizi ir klausījies kādu lekciju par pārmaiņu vadību, būs dzirdējis klasisko atziņu, kuras efektivitāte praksē pierādīta jau pirms gadsimta – lai pārmaiņas būtu sekmīgas, tajās jāiesaista tie cilvēki, kurus tās skar.

Iesaistītajiem, lai viņi pārmaiņas pieņemtu, vispirms tās ir jāsaprot. Tam būs nepieciešama skaidra nākotnes bilde, ko dažās minūtēs var izstāstīt jebkuram darbiniekam vai klientam. Ja komunikācijas iztrūkst un iesaistītie par pārmaiņām uzzina baumu vai atstāstījuma formā, diez vai pārmaiņu ieviešana notiks viegli un bez pārpratumiem. Taču vēl pirms komunikācijas un cilvēku iesaistes institūcijas vadītājiem būtu jātiek skaidrībā par to, kāds ir pārmaiņu ieviešanas nolūks un mērķis. Tātad vispirms – izpēte, analīze, stratēģiska plānošana, tad – komunikācija.

Sākot pārmaiņas no nepareizā gala un izvairoties jebko paskaidrot, ir tikai loģiski, ka cilvēkiem rodas neizpratne un kaudzēm jautājumu – kas notiks, kāpēc tā vajag, ko tas dos? Šāda situācija rada labvēlīgu augsni minējumiem, dažādām hipotēzēm, arī baumām, intrigām un nostāstiem – nedomāju, ka no tā visa pārmaiņu ieviesējs kaut ko patiešām iegūs.

Šādas pārdomas man rosināja nesenie notikumi saistībā ar novada pašvaldības rīkoto publisko apspriešanu jaunajam pašvaldības nolikumam. Noklausoties domes sēdē, kur šo jautājumu apsprieda, runāto, man joprojām ir divi jautājumi. Pirmais – kāpēc nevarēja šo visu – izmaiņas pagastu pārvaldīšanā, atsevišķas izmaiņas nodaļu sastāvā un komisijās, kā arī izpilddirektora vietnieka amata vietas izveidi – normāli izstāstīt iedzīvotājiem, kuru nomaksātie nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis – veido ievērojamu daļu pašvaldības budžeta? Ja domes sēdē varēja to izklāstīt, vai kaut kas briesmīgs būtu noticis, ja to pašu domes sēdē sacīto apspriešanas laikā izstāstītu cilvēkiem dažādos kanālos – sociālajos tīklos, pašvaldības informatīvajā izdevumā, kaut vai dažās klātienes sapulcēs pagastos, kurus pārmaiņas visvairāk skars. Lai cilvēks Zirās vai Popē zinātu, kas mainīsies vai, gluži otrādi, nemainīsies. Citējot Mirttanti no par klasiku kļuvušās filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, «aprunāties vajadzēja…» Citādi nevar saprast, kas tieši novada varai tik ļoti bija slēpjams.

Otrs jautājums, kas rodas – ja finansiāla ieguvuma no izmaiņām pagastu pārvaldībā nebūs (cik var spriest pēc publiskiem izteikumiem, jāšaubās, vai vispār ir kaut kas rēķināts), tad ko tieši iedzīvotāji iegūs? Skaidrs, ka attīstībai vairāk naudas nebūs. Šis līdzinās iepriekš īstenotajām pašvaldību reformām, kur tika stāstīts – apvienojot trīs novadus, būs vairāk resursu. Man matemātikā mācīja citādi – ja Jānītis, Pēterītis un Zanīte katrs savus ābolus saliks vienā grozā, vairāk ābolu no tā nekļūs.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: