Nomērīt desmitreiz 1

Par šiem reorganizācijas plāniem biju dzirdējis iepriekš, vienkārši ikdienas skrējienā pēdējā laikā nebija tik ļoti sanācis sekot tam līdzi. Bet šajās dienās man gadījās arī izlasīt garāku Liepājas kolēģu publikāciju par to, kā manai alma mater klājas šobrīd un kā pēc augstskolas reorganizācijas jūtas pasniedzēji un studenti. Izlasīju ne jau tikai tāpēc, ka man kā Liepājas Universitātes absolventam interesē šīs augstskolas liktenis, – iespējamās problēmas un izaicinājumi šķiet aktuāli visas augstākās izglītības nākotnes kontekstā. Turklāt, ja atceramies, savulaik tika piedāvāts apvienot arī Liepājas Universitāti un Ventspils Augstskolu, bet ventspilnieki šādam priekšlikumam nepiekrita, saskatot tajā vairāk risku nekā ieguvumu.

No raksta secināms, ka pārmaiņu vēji kaimiņpilsētas augstskolā ne visiem ir patīkami. Vistiešāk un asāk savu viedokli paudusi komunikācijas zinātņu profesore Sandra Veinberga – viņasprāt, Liepājas Universitātes iekļaušana RTU esot klasisks postsovjetisma izpaudums un ar to tikšot panākta humanitāro nozaru iznīcināšanu. Minēts arī tas, ka vairs neuzņemts jaunus studentus pieprasītajā Kultūras vadības programmā.

Mani šajā reorganziācijas stāstā pārsteidz tas, ka Liepājas Universitāte tagad ir daļa tieši no RTU, nevis no kādas sev tematiski radniecīgākas universitātes – kamiņpilsētas augstskola man vienmēr vairāk asociējusies ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm, mazāk – ar tehnisko un eksakto pusi. Kaimiņpilsētas domes vadība apgalvo, ka izvēle krita par labu RTU, pamatojoties galvenokārt ar nepieciešamību stiprināt eksaktās zinātnes pilsētā, vienlaikus atzīstot, ka jebkuras pārmaiņas rada virkni nedrošību un to, vai izvēlētais Liepājas Universitātes reorganizācijas formāts būs bijis pareizais, rādīšot laiks.

Es pārstāvu viedokli, ka jautājumos, kas skar augstāko izglītību, daudzu gadu garumā veidotas katras augstskolas tradīcijas un studiju virzienus un programmas, reorganizējot ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem. Jā, pārmaiņas varbūt ir vajadzīgas, lai izglītības piedāvājums un kvalitāte atbilstu aktuālajām darba tirgus vajadzībām. Bet domājot par jebkādām nākotnē Latvijā īstenojamām reformām teju ikvienā jomā, bet īpaši jau izglītībā, der atcerēties teicienu par nomērīšanu pirms griešanas. Pat ne septiņas, bet visas astoņas vai desmit reizes jānomēra, lai zinātu, ka izvēlētais modelis strādās un sagaidāmie ieguvumi atsvērs iespējamos zaudējumus.