Telpa kultūrai 1

Gaidot šo notikumu, pakavējos atmiņās, nonākot pie atziņas, ka Jūras vārti aizvien ir mana iecienītākā kultūrvieta Ventspilī, pat neskatoties uz to, ka pirms teju pieciem gadiem mūsu pilsēta ieguva izcilo koncertzāli Latvija un Ventspilī nudien netrūkst arī citu kultūrvietu – jo kultūrai taču vajag telpu; ventspilnieki to sen ir sapratuši un pamazām, soli pa solim un pārdomāti izveidojuši labi funkcionējošu kultūras iestāžu tīklu: gan ar Pārventas bibliotēku un tajā esošo amfiteātri, gan arī jauno Gāliņciema bibliotēku – sabiedrisko centru, tāpat īpaša vieta, domāju, ikviena ventspilnieka sirdī ir ādženei, un tā šo uzskaitījumu varētu turpināt.

2019. gadā notikušo koncertzāles Latvija atklāšanu noteikti var uzskatīt par kulmināciju pēdējo desmitgažu mērķtiecīgajai kultūrvietu attīstīšanai Ventspilī, bet, gaidot teātra nama jubileju, pakavējos atmiņās par 2009. gadu, kad pēc rekonstrukcijas atdzima 1976. gadā zvejnieku kolhoza Sarkanā bāka celtā kultūras nama Jūras vārti ēka. Tas bija lielās dižķibeles laiks – jau vairākus gadus bija lolota ideja par to, ka reiz Lielajā laukumā sliesies koncertzāle, bet – īpaši ekonomiskās krīzes apstākļos – tas vēl šķita kā tāls sapnis, līdz kura realizācijai mums vajadzēja gadus desmit pagaidīt. Taču kultūras pieejamība ir bijusi aktuāla arī grūtos laikos, un tā – 2009. gadā pēc Jūras vārtu rekonstrukcijas ieguvām mūsdienīgu kultūras pasākumu norises vietu, kurā nu varējām baudīt Latvijas profesionālo teātru, operas, baleta viesizrādes, dažādu muzikālo žanru koncertus, mākslas izstādes u. c. Kā atzīst gaidāmā jubilejas liekoncerta producents Aigars Dinsbergs un režisors Valdis Pavlovskis, ja sveikt jubilāru uzaicinātu visus māksliniekus, kuri viesojušies uz Jūras vārtu skatuves, jubilejas svinības ievilktos vairāku dienu garumā – tik daudz dažādu žanru kolektīvu un mākslinieku Jūras vārtos saņēmuši ventspilnieku aplausus un ovācijas!

Katram ir savas skaistākās atmiņas par mirkļiem, ko ļāvusi pieredzēt Jūras vārtu skatuve, – man personīgi vislabāk atmiņā palikušas Liepājas teātra un Jaunā Rīgas teātra viesizrādes, bet vēl aizvien vislielākais pārsteigums, ko šajos gados man spējis sarūpēt teātra nams Jūras vārti, ir islandiešu multistrumentālista Olafura Arnaldsa koncerts – joprojām šķiet kā mazs brīnums, ka laikā, kad Ventspilij vēl pat nebija savas koncertzāles, mūsu pilsētā jau koncertēja pasaules mēroga skatuves mākslinieki, kuru muzikālajām gaitām biju sekojis līdzi jau labu laika sprīdi pirms koncerta izziņošanas Ventspilī. Tas bija patiešām maģisks brīdis. Lai mums arī turpmāk daudz šādu neaizmirstamu mirkļu!