Šajās dienās visā Latvijā atkal liesmo barikāžu atmiņu ugunskuri, atgādinot, ka pirms 33 gadiem mums izdevās nosargāt Latvijas toreiz vēl tik trauslo, nupat atgūto brīvību. Visiem kopā, plecu pie pleca barikādēs Rīgā, vai ar satrauktu sirdi sekojot līdzi izšķirošo janvāra dienu notikumiem televīzijā. Pārspēkam liekot pretī tautas garaspēku, Latvijas brīvību izdevās atgūt un nosargāt.

Barikāžu laikā man bija astoņi gadi. Pārāk maz, lai toreiz pilnībā izprastu visu notiekošo, bet pietiekami daudz, lai apjaustu barikāžu milzīgo nozīmi un neatsveramo lomu Latvijas jaunāko laiku vēsturē.

Barikāžu laiku un pirmos Latvijas atgūtās neatkarības gadus, manuprāt, spilgti raksturo vārds grūtības. Grūtības tikt pie pārtikas produktiem un pirmās nepieciešamības precēm, jo miltus, makaronus, cukuru un citas preces varēja dabūt tikai par taloniem. Grūtības ar apkuri (atcerēsimies Godmaņa taupības krāsniņas!), grūtības ar preses un grāmatu izdošanu, jo valstī valdīja katastrofāls papīra deficīts, grūtības teju visās dzīves jomās. Tieši grūtības, nevis mūsdienās ieviesusies tendence problēmas, sarežģītas situācijas saukt par izaicinājumiem, jo tā izklausās optimistiskāk, pozitīvāk, akcentējot to, ka problēma ir risināma. Cik labi, ka mums ir daudz laika ļauties dažādiem izaicinājumiem – tas ir slavējami, ja izaicinām sevi un citus darīt labas, vērtīgas un aizraujošas lietas. Varam būt pateicīgi par to, ka lielākā problēma mums šķiet autobuss, kas kavējas sniegputeņa dēļ, par to, ka varam atļauties dusmoties un purpināt par dažādām citām sadzīviskām, ātri pārejošām problēmām, jo tas liecina, ka mēs dzīvojam normalitātē, kas ne visos laikos tā ir bijis un kas ne visur tā ir arī mūsdienās.

Savu neatkarību toreiz, pirms vairāk nekā 30 gadiem, mēs nosargājām, pirmo atjaunotās neatkarības gadu grūtības kopīgi pārvarējām, lai arī ceļš uz to nav bijis nedz tik viegls, nedz ātrs, kā mēs varbūt būtu vēlējušies. Kā mēs to iespējām? Barikāžu tēmai veltītajā rakstā šodienas Ventas Balss numurā Usmas tautas nama vadītāja min tautas apbrīnojamo spēku. Toreiz, izšķirīgajās janvāra dienās, tas izpaudās īpaši spilgti, un, esmu pārliecināts, šī iekšējā spēka rezerves mūsos pavisam noteikti joprojām ir. Kā pirms pāris gadiem atzina Atmodas laika līderis Dainis Īvāns: «Ir tik svarīgi joprojām izmantot Atmodas kodolreaktorā akumulēto enerģiju, meklēt jaunus ceļus, lai piekļūtu barikāžu laikā uzkrātajiem tautas garīgā un morālā spēka krājumiem.»

Valsts prezidents savā sociālajos tīklos publicētajā uzrunā atgādina, ka mēs dzīvojam sarežģītā laikā un mūsu paaudzes uzdevums ir nosargāt mūsu neatkarību. Tāpēc gribu novēlēt, lai barikāžu atmiņu ugunskuri silda mūsu sirdis un stiprina pašapziņu par šo neatsveramo iekšējo resursu – tautas vienotību, drosmi un spēku!

Komentāri (0)

  • -1
    Viktors + 20.01.2024, 09:49:31

    Lembergam ar esot barikāžu piemiņas zīme...
    Kur tad šis radījums tajā laikā atradās?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: