Ekrānu nogurdinātie 1

Manuprāt, apsveicama iniciatīva. Zinu, ka ir skolas, arī mūspusē, kurās šāda pieeja jau tiek īstenota. Daži skolotāji pat ir pasūtījuši gaumīgas koka kastītes, kurās skolēni var glīti sakārtot savus viedtālruņus, lai tie nenovirzītu uzmanību no mācību procesa.

Nav noslēpums, ka mūsdienās, dzīvojot informācijas – izzinošas, izklaidējošas, nereti arī nevērtīgas un kaitējošas – pārsātinātā vidē, spēja koncentrēties, uztvert un padziļināti analizēt informāciju ir kritusies. Runa nav tikai par bērniem – tas ir stāsts arī par mums, pieaugušajiem.

Paradoksālā kārtā tieši feisbukā, kas ir viens no lielākajiem laika zagļiem mūsdienās, pamanīju atziņu, ka pārmērīgas sociālo tīklu patērēšanas cena ir risks pazaudēt fokusu uz būtisko. Cik daudz no informācijas, kas ikdienā pazib gar acīm, skrollējot viedtālruņa ekrānu, mums šķiet iedziļināšanās vērta? Cik bieži paši radām oriģinālu saturu, un cik bieži dalāmies ar citu izveidotajiem ierakstiem, nepaskaidrojot, kāpēc citiem to būtu vērts izlasīt, apskatīties un iedziļināties? Domājams, sociālajos tīklos būtu vairāk vērtīga satura, ja pirms pogas Dalīties nospiešanas mēs vispirms izsvērtu un sev atbildētu – es dalos ar šo ierakstu, jo..., un ideālā gadījumā ik reizi papildinātu ierakstu ar savu personīgo stāstu.

Ir lasīti ekspertu secinājumi, ka mūsdienās mazinājusies cilvēku vēlme un arī spēja lasīt, uztvert un analizēt ļoti garus, komplicētus tekstus. Protams, tas ir individuāli, tomēr vispārēja tendence ir jūtama. Dažkārt esam pārāk noguruši un, piemēram, grāmatas vietā pēc garas darba dienas labāk izvēlamies telefona ekrāna skrollēšanu, kas neprasa necik lielu garīgo piepūli. Garu stundu pavadīšana tiešsaistē, ritinot viedtālruņu ekrānus, ir kļuvusi par mūsdienu atkarību. Atļaušos domāt, ka no tās vairāk vai mazāk cieš visu paaudžu pārstāvji, neatkarīgi no izglītības līmeņa, nodarbošanās un arī tā, cik plašs ir personas interešu, vaļasprieku un sabiedrisko aktivitāšu loks. Paguruma brīžos vienmēr vieglāk ir pastiepties pēc telefona, nevis izvēlēties alternatīvu atpūtu, kas prasa lielāku garīgu vai fizisku piepūli.

Pagurt var tiklab no informācijas virspusējas tveršanas (jo arī garlaikošanās nogurdina), cik no pārmērīgas uzmanības fokusēšanas uz kaut ko vienu (kā kovida laikā nogurām no ziņām par pandēmiju) – angļu valodā pat ir termini doomscrolling un doomsurfing, kas apzīmē pārmērīgu laika pavadīšanu, lasot lielu daudzumu negatīvu ziņu tiešsaistē, kas var atstāt negatīvas sekas uz veselību. Vērts padomāt, kā mums katram atrast zelta vidusceļu.