Publiskās komunikācijas lomu mūsdienās nedrīkst novērtēt par zemu. Komunicējot godīgi, atklāti un ar cieņu vienam pret otru, pat cilvēkiem ar dažādām interesēm un uzskatiem ir iespēja satuvināties, labāk saprast vienam otru, tādējādi mazinot spriedzi un konfliktu riskus.
Kļūdas komunikācijā 8
19. marts, 11:51 | Jeļena NaruševičaCilvēki atveras citiem, ja ciena un uzticas viens otram. Pēdējā laikā aizvien biežāk kā nesaprašanās un konfliktu iemesls tiek piesauktas kļūdas komunikācijā vai tās neesamība vispār. Vairāk nekā 30 neatkarības gados ventspilnieki ir pieraduši sazināties ar pilsētas pašvaldību, izmantojot dažādus komunikācijas veidus – iknedēļas preses konferences pilsētas domē, karstā tālruņa līniju, iedzīvotāju jautājumus un pašvaldības atbildes mūsu avīzes lappusēs un pilsētas portālos. To, pie kā noved kļūdas komunikācijā vai tās trūkums, spilgti parādīja situācija ar pilsētā tradicionālo ziemas aizvadīšanas un pavasara sagaidīšanas svētku – Masļeņicas – atcelšanu.
Kā apgalvo psihologi un sociologi, visizplatītākais komunikācijas kļūdu veids ir neko neteikt vispār. Pēc izskanējušās ziņas par Masļeņicas atcelšanu publiskajā informācijas telpā iestājās piecu dienu vakuums. Vienīgā izskanējusī oficiālā versija bija, ka svētki atcelti «tehnisku iemeslu dēļ». Kas tāds varēja būt noticis Piejūras brīvdabas muzejā, lai vajadzētu atcelt svētkus? Varbūt plīsusi kanalizācija un appludinājusi visu muzeja teritoriju? Varbūt dzirnavām nolūzuši spārni? Neviens neko neizskaidroja. Šajā situācijā pietrūka vēl tikai baleta Gulbju ezers televīzijas ekrānos. Taču mēs dzīvojam informācijas tehnoloģiju laikmetā, kad jebkurš informācijas vakuums rada spekulācijas, fantāzijas, provokācijas. Tas viss pārpārēm parādījās sociālajā tīklā Facebook šajās piecās klusuma dienās. Komentāros dominēja neizpratne un vilšanās. Pēc garās ziemas ļaudis vienmēr ir gājuši uz Piejūras brīvdabas muzeju izpriecāties, pacienāties ar pankūkām, noskaņoties pavasara sagaidīšanai. Svarīgi piebilst, ka līdz šim šie svētki ir apvienojuši un saliedējuši dažādu tautību ventspilniekus. Uz to norādīja arī daudzi komentāru autori, paužot lepnumu un pateicību pilsētas domei. Bet, protams, malā nepalika arī nacionālā naida un šķelšanās kurinātāji. Klīda baumas par to, ka svētkos it kā plānojuši piedalīties tikai «krievi un balkrievi, bet ukraiņi neplānoja». Šī versija izrādījās nepatiesa: par savu dalību Masļeņicā bija paziņojušas dažādas nacionālās kultūras biedrības, tai skaitā Ventspils ukraiņu kultūras biedrība Kobzar, kas bija pasūtījusi galdu tirdzniecībai svētkos un apstiprinājusi savu dalību koncerta programmā. Acīmredzot kāds grib sarīdīt vienu pret otru dažādu slāvu nacionalitāšu pārstāvjus. 2022. gadā, kad sākās karš Ukrainā, Nacionālo kultūras biedrību asociācija nāca klajā ar ierosinājumu atcelt Masļeņicu. Toreiz visas mazākumtautību biedrības un kolektīvi uztvēra šo lēmumu kā loģisku un saprotamu.
Komentāri (0)
Godīgi sakot man masļeņica bija dziļi pie kājas.
Bet tas, kas notika vērsa dziļas pārdomas par to, kas un kā notiek domes aizkulisēs.
Vai tas ir normāli, ka viens "priekšnieks" pieņem lēmumu, bet kāds pelēkais kardināls var to lēmumu atcelt? Un pozicionēt sevi, kā mazākumtautību aizstāvi.
Un tieši šis pavērsiens mani kā latvieti ļoti aizskāra.
Precīzi! Arī man Masļeņica ir dziļi vienaldzīgs pasākums, bet pieņemu, ka slāviem tas ir svarīgs notikums, tad nu lai svin.
Bet šokē te tiešām kas cits - kā ir iespējams, ka drošības iestāžu rosinātu pasākuma atcelšanu var atmainīt viens cilvēks, ar to pašu pasludinot sevi par "oķec vseja naroda"? Uzskatu, ka šis ir ļoti nopietni izvērtējams risks. Ņemot vērā Lemberga prokremlisko retoriku, kas nepārtraukti pārpludina Ventas Balss lapas, nemaz nerunājot par viņa paša Facebook, domāju ir ļoti liels pamats satraukties nevis par Latgali, bet gan par Ventspili.
Vai tik viss šis nebija paša lemberga inscenēts un režisēts teātra uzvedums?
Varbūt atcelšana nemaz netika paredzēta,vien izspēlēta,lai sīkais kverplis varētu spodrināt savas spalvas sveštautiešu elektorāta acīs?
Ne par vienu valsti uz planētas zeme Aivars tā nav pārdzīvojis kā par Krieviju jo tur vēl pastāv kaut mazas bet tomēr intereses (tranzīts).
Visu cieņu šai Kundzei!
Gribētu zināt Viņas nostāju un redzēt publikācijas par neapmierinātību vai kļūdu komunikācijā tajos laikos, kad padomju gados bija liegts svinēt Līgo svētkus? Vai ziemassvētku pārnešana uz Jauno gadu. Ja atbilde ir- bija tādi laiki, tad tieši tāda ir atbilde par šiem laikiem.
Edmundos, kad bija aizliegts svinēt Jāņus? . Es Ventspili kopš 1970 gadā bet tādu gadījumu neatceros. Vienā gadā intereses pēc saskaitīju ap 100 ugunskuru plavā gar Celtnieku ielu , cilvēķi svinēja, priecājās, dziedāja, A kur tagad tas viss?
Bija gan periods kad Jāņi bija liegti bet tie bija pēc kara gadi un neliels laika periods kad LPSR vadība klanījās augstāk stāvošai PSRS vadībai, bet tik un tā cilvēki svinēja pa kluso. Vēlāk gan atļāva jo cik tad to varēja liegt ja tauta vienmēr ir bijusi izdomu bagāta un gudrāka par pāris klanītājiem.
Man tiešam patīk Narušēvicas raksti. Tie diezgan neitrāli teiktu profesionāli.
Bet par liegumiem. Aizliegts bija viss latviskais -himna,karogs, simboli...
Vēl varu pieminēt, kad bija vēlme mācīties Jūrsskolā(lielajā), bet pēc pārrunām ar mammu, vīza man nespīd. Jo radinieki dzīvo ārzemēs.
Galvenais, ko gribu pateikt ir, ka par šiem liegumiem nedrīkstējām pat iepīkstēties.
Tā kā viss ir loģiski un saprotami, nav nekādas kļūdas.