Par informācijas tehnoloģijām nākas runāt un rakstīt laikrakstā arvien biežāk. Turklāt ne tikai pozitīvā kontekstā, bet diemžēl arī negatīvā. Informācijas tehnoloģijas (IT) ievērojami atvieglo un vienkāršo iedzīvotāju ikdienas manipulācijas, veicot maksājumus, naudas pārskaitīšanu, īstenojot komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu preču iegādi, kā arī vienkārši saskarsmi ar tuviniekiem un draugiem.

Un tikpat lielā mērā IT palīdz krāpniekiem izkrāpt naudu no lētticīgiem cilvēkiem un negodīgā ceļā tikt pie lielām bagātībām. Runa ir par miljoniem! Banku speciālisti lēš, ka no to klientu kontiem ik mēnesi krāpnieki izvilina vidēji pa vienam miljonam eiro. Tas nozīmē – 12 miljoni gadā! Un, lai kā plašsaziņas līdzekļi rakstītu par krāpnieku paņēmieniem, kā viņi manipulē ar cilvēku uzticēšanos, lai kā brīdinātu par konfidenciālas informācijas neizpaušanu, diemžēl naudas noziedzīgās izspiešanas statistika pagaidām nemainās.

Arī man vairākkārt nācies saskarties ar krāpnieku mēģinājumiem izkrāpt naudu. Parasti krāpnieki izmanto emocionālo ietekmi uz upuri. Pie e-pastiem ar miljonu ziedojumiem no nepazīstamiem labvēļiem droši vien jau daudzi ir pieraduši un uz tiem nereaģē. Lielākas nepatikšanas sagādā telefonkrāpnieki. Piemēram, jums zvana it kā no jūsu bankas un satrauktā balsī ziņo, ka uz jūsu vārda ir noformēts kredīts vai ka, izmantojot jūsu kontu, tieši šajā brīdī tiek veikts darījums ar jūsu naudu. Pirmajā gadījumā viltus bankas darbinieks lūdz jūs sniegt viņam informāciju, lai piekļūtu jūsu bankas kontam, bankas kartēm utt., it kā lai pārliecinātos, ka jūs nevienu neesat pilnvarojis jūsu vārdā kārtot kredītu. Otrajā gadījumā krāpnieki piedāvā nekavējoties visu esošo naudu pārskaitīt uz drošu kontu. Parasti telefona zaglis rīkojas ļoti uzstājīgi un pārliecinoši. Un diemžēl ļoti daudzi uzķeras uz šī āķa un paļāvīgi nodrošina krāpniekiem pieeju savai naudai. Kāda paziņa tādējādi zaudējusi vairākus tūkstošus eiro – visus savus ietaupījumus. Krāpnieki var zvanīt arī Valsts policijas un citu iestāžu vārdā.

Vēl nesen iedarbīgs paņēmiens ļaundaru atmaskošanā bija uzsākt sarunu ar viņiem latviešu valodā. Parasti tādā gadījumā uzreiz tika pārtraukta saruna no zvanītāja puses. Tomēr melnais bizness nestāv uz vietas. Plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija, ka telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgo intelektu (MI). Balss klausulē, ko ģenerē ar MI palīdzību, praktiski nav atšķirama no cilvēka. Turklāt MI ļauj sarunāties jebkurā valodā, tostarp arī latviešu. Tas ir nopietns signāls būt vēl modrākiem. Galvenais ir atcerēties, ka jūsu banka nekad neprasīs konfidenciālu informāciju pa tālruni. Diemžēl telefonkrāpnieku upuri ir nepasargāti. Tiem, kas vēršas policijā, parasti saka: jūsu lieta ir sarežģīta, ilga un teju bezcerīga.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: