Jaunā gada vēlējumi sabiruši dvēselē kā mirdzoši kristāliņi. Šogad, iespējams, biežāk kā citas reizes esam vēlējuši viens otram mieru. Redzam, ka tik atpazīstamo simbolu – balto dūju ar olīvzaru knābī – gaida ierodamies daudzviet pasaulē.

Ziņu portāls nra.lv publiskojis rakstnieka un politikas apskatnieka Jurģa Liepnieka prognozi, kas mūs sagaida 2024. gadā. Viņš saka, ka Latvijai nozīmīgākie jautājumi risināšoties ārups mūsu valsts robežām. Krievijas-Ukrainas kara gaita un gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Ukrainas cīnītājiem klājoties neviegli, militārā palīdzība samazinājusies un traucējot arī pašu nespēja būt tik vienotiem kā sākumā. Savukārt jautājumā par nākamo dižvalsts prezidentu Liepnieks ir optimisma pilns: “Mana prognoze ir tāda, ka Amerika ir gatava pirmajai prezidentei sievietei. Protams, ka es runāju par Nikiju Heiliju.” Ja tā notikšot, tās būšot laba ziņa gan Ukrainai, gan Latvijai, mūsu valsts pastāvēšanai. Ekonomikā neko diži labu gaidīt nevarot, Liepnieka prāt turpināsim atpalikt no saviem kaimiņiem igauņiem un leišiem.

Daudzos kovidlaiks un kara elpas tuvums radījis vēlmi norobežoties, domas un darbus veltot tikai savu un tuvāko līdzcilvēku dienišķo vajadzību nodrošināšanai, un tas ir saprotami. Tā drīkst būt. Lielie pasaules procesi ceļ uz augšu dzimtās piedzīvotos zaudējumus – izsūtīšanas, karu upurus un citas lietas. Daudziem sirds sāp par mazbērniem, jo ir sajūta, ka pasaule, kurā viņi aug, nav droša. Ja vēl pirms kādiem gadiem ar neticību klausījāmies prognozēs, ka psihoterapeiti varētu būt viena no nākotnes pieprasītākajām profesijām, šodien vairs nebrīnāmies.

Tomēr ir un drīkst būt arī citādi. Cilvēki dejo, dzied, skrien, vingro, peld u.tml. – vieni vai draugu pulkā. Cilvēki rada, attīsta, paplašina savu saimniecisko darbību. Ar prieku dara savu darbu. Atvērti lūdz palīdzību vai padomu, ja tas ir nepieciešams. Paši gatavo. Lasa, apmeklē koncertus un teātra izrādes. Stāsta bērniem pasakas un velta viņiem dārgāko – savu laiku un uzmanību.

Lai būtu mierā, ir būtiski sajust pavedienu, kas aužas caur cilvēkiem, kurus vienu no otra šķir pat gadu simti un tūkstoši. Mēs turpināmies. Šo pavedienu tur un auž trīs pārlaicīgas māsas: ticība, cerība un – lielākā no trim – mīlestība. Lai visas trīs un miers ar mums arī 2024. gadā!

Komentāri (0)

  • -1
    Heinrich 06.01.2024, 10:30:09

    Vai tiešām vērts pārpublicēt šāda personāža spriedelējumus?
    https://tautastribunals.eu/?p=25463

  • 0
    Kurzemnieks - 06.01.2024, 17:59:15

    Ziņu portāls nra.lv-lembergam pastarpināti piederošs melu izplatīšanas līdzeklis,ne tā?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: