Daudzas skolas šoruden pārskatījušas iekšējās kārtības noteikumus tieši jautājumos par mobilo telefonu lietošanas ierobežošanu skolēniem. Novērojumos, ka skolēni daudz laika pavada, skatoties viedtālrunī, un tādēļ nespēj koncentrēties mācībām, dalījušies gan pedagogi, gan tā sabiedrības daļa, kas kaut kādā mērā saistīta ar izglītību.

Arvien biežāk izskan bažas par kiberbulingu – situācijām, kad skolēni pazemo viens otru sociālajās vietnēs, grupu čatos un privātās ziņās, izmantojot tehnoloģijas, pārsvarā – telefonus. Skolas un pat atsevišķas klases tālruņu lietošanas jautājumu risina dažādi. Ir klases ar speciālām kastītēm, kurās bērni pirms mācību stundas ievieto telefonus, ir arī ierīkotas īpašas slēgtas telpas, kurās telefonus glabā visu dienu. Katrai izvēlētajai metodei ir savi plusi un savi mīnusi. Tāpat kā tehnoloģiju ietekmei uz izglītību, skolēniem un sabiedrību kopumā.

Jau vasarā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) nāca klajā ziņojumu par tehnoloģiju ietekmi uz izglītību. Uz šo vairāk nekā 500 lappušu garo ziņojumu, diskutējot par mobilo telefonu lietošanas ierobežojumu vai pat aizliegumu skolās, atsaukušies dažādi izglītības speciālisti arī Latvijā. Gan uzreiz jāatzīmē, ka šī ziņojuma kopsavilkumā (kas arī ir visplašāk iztirzātā ziņojuma daļa) skaidri norādīts, ka digitālo tehnoloģiju ieviešana ir izraisījusi daudzas izmaiņas izglītībā, bet, vai tehnoloģijas ir pārveidojušas izglītību, vēl aizvien ir diskutējams jautājums. Tāpat atzīmēts, ka datorus un viedierīces mācību procesā vēl aizvien izmanto tikai tehnoloģiski visattīstītākās valstis un tehnoloģijas pašas par sevi neatrisina izglītības problēmas. Arī pilnīgs tehnoloģiju lietošanas aizliegums izglītības problēmas nerisina. Oktobra sākumā Lielbritānijā valsts līmenī tika izsludināts skolās neļaut bērniem telefonus izmantot vispār. Arī tur izskanēja iebildumi, ka šādā veidā tiek mēģināts risināt izglītības problēmas, kurām saknes meklējamas pavisam citur. Lai arī daudzviet, arī Lielbritānijā, UNESCO ziņojums tika interpretēts kā mudinājums ierobežot vai pat aizliegt viedtālruņu izmantošanu skolās, tajā norādīts, ka skolēniem ir jāiemācās pašiem izvērtēt gan plašās iespējas, gan arī riskus, kas saistīti ar tehnoloģiju lietošanu ikdienā – ir jāiemācās, kā izmantot tehnoloģijas un kā iztikt bez tām. Un beigu beigās mēs nonākam pie jautājuma par paškontroli, kuru svarīgi ir mācīt bērniem jau no mazotnes un vēlāk, apzinātā vecumā, turpināt izkopt. Šis ir labs atgādinājums vecākiem, arī man pašai. Tāpat kā tehnoloģijas pašas par sevi neatrisina visas izglītības problēmas, to pavisam noteikti neatrisina aizliegumi.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: