«Bruņoto spēku virspavēlniecība ziņo: Dienvidrietumos no Harkovas mūsu uzbrukuma divīzijas salauza ienaidnieka pretestību un uzbrukums pavirzīts līdz telpai rietumos no pilsētas. [..] Ienaidnieka zaudējumi cilvēku un materiālu ziņā nav vēl pārskatāmi. [..] Mans dārgais draugs Arturs Otomers kritis varoņa nāvē, š.g. 1. martā, austrumos cīņā pret boļševiku bandām.

Viņu mīļā piemiņā paturēs draugs Reinis.» Nē, šie nav vārdi, kas izteikti šogad. Tie ir teksti no Ventas Balss 1943. gada marta numuriem. Tie ir teksti no laika, kuru nekad nevarējām iedomāties atgriežamies. Bet tomēr tā ir noticis.

Turpat līdzās ir stāsti par atrastajiem masu kapiem. Ir izsmējīgas karikatūras par Staļinu, Rūzveltu un Čērčilu. Piemēram, karikatūra ar parakstu: «Staļina pēdas ir iezīmētas ar veltīgā cīņā kritušo padomju karavīru kapu krustiem.» Ko līdzīgu mēs varētu teikt par šodienas Kremļa saimnieku, vai ne? Vienlaikus teju katru numuru papildina uzsaukumi latviešu puišiem pievienoties cīņai par Rietumu pasaules vērtībām.

Izšķirstot astoņdesmit gadus vecos numurus, atliek secināt, ka esam atmesti pagātnē. Civilizācijas iedibinātās tradīcijas, tai skaitā tiesību sistēma, ne vienmēr ņem pārsvaru pār primitīvajiem instinktiem. Atšķirība laika nogrieznī no Ventspils pirms astoņdesmit gadiem, kuras iedzīvotāji lasīja par notikumiem Ukrainas frontē, un šodienas ventspilniekiem ir ne tikai Ukrainas pilsētas nosaukuma rakstībā, bet arī tā, ka iespējas iegūt informāciju ir dažādojušās un valda plurālisms. Gribētos ticēt, ka ir iespējas brīvi paust savus uzskatus un ka līdzās pašlaik dominējošajiem baltajiem un melnajiem toņiem atkal parādīsies pelēkie toņi tajos. Melnbaltā pasaule šobrīd ir attaisnojama tikai tādēļ, ka, lai arī fronte nešķērso Latviju, atrodamies kara apstākļos tieši tāpat kā pirms gadiem astoņdesmit.

Vēl viena atšķirība starp 1943. un 2023. gadu ir Rietumu vienotībā. Šoreiz vācu kariķētā trejsavienība – ASV, Lielbritānija un Krievija – vairs nav vienā pusē. Krievija ieņēmusi Trešā reiha lomu.

Atšķirība starp toreiz un tagad arī tajā, ka esam brīvi no tīras propagandas formas, ko vācu okupācijas laikā caur laikrakstiem piekopa varas spēki. Krievija gan, šķiet, tālāk nav tikusi, Gebelss tur šodienas ekspertiem varētu ūdeni pienest.

Taču nav vietā paštīksmināšanās par sevi arī Rietumos. Nebūsim naivi, domājot, ka maigā vara ir tikai Austrumu dižo kaimiņu instrumenti mūspusē. Maigā vara nemanāmi, bet pārliecinoši arī no citām debespusēm cīnās par mums, par mūsu uzmanību, par mūsu prātiem. Tādēļ, atrodoties kara apstākļos, īpaši ir vērts saglabāt savu iekšējo vērtību barometru. Ironiski, ka pirms astoņdesmit gadiem savam barometram sekoja tolaik nīstie mežabrāļi, bet taisnīgo pasaules jauno kārtību izšķīra Jaltā. Ejam pa apli.

Komentāri (0)

  • 0
    Pornieks 27.03.2023, 15:55:07

    Kauja pie senās pilsētas mūriem.
    https://lv.wikipedia.org/wiki/Armagedons

  • -1
    +Arājs 1488/2 28.03.2023, 05:03:21

    Nāvi krievu okupantiem un to līdzskrējējiem!

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: