Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 62.4% Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Latvijā to ir vairāk kā 20 000. Turklāt, 75% no šīm mājām ir celtas padomju laikā, un šobrīd daudzi to iedzīvotāji saskaras ar samilzušām problēmām ēku apsaimniekošanā.

Gandrīz katrā pašvaldībā atrodas daudzdzīvokļu mājas, kuru katastrofāli sliktais stāvoklis apdraud iedzīvotājus un garāmgājējus. Nav noslēpums, ka dzīvojamais fonds kopumā Latvijā ir salīdzinoši vecs. Dzīvojamā fonda kritiskais stāvoklis Latvijā piesaistījis arī starptautiskās organizācijas OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development), kas, balstoties uz visaptverošu pētījumu, rekomendējusi LR Ekonomikas ministrijai izstrādāt mājokļu politikas stratēģiju. Kā galveno problēmu OECD uzrādījusi ieguldījumu stagnāciju mājokļu fondā, kas rezultējas straujā daudzdzīvokļu ēku tehniskā stāvokļa pasliktinājumā. Jau šobrīd šī problēma tiek risināta pašvaldību līmenī, un piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir iespēja veikt renovācijas un organizēt dažādus remontdarbus, lai nenonāktu situācijā, kurā pašvaldība var pasludināt ēku par dzīvošanai neatbilstošu un liegt tajā uzturēties. Arī valstiskā mērogā problēmas risinājumi tiek meklēti, veidojot valsts galvojuma un grantu programmas, kas paredzētas daudzdzīvokļu ēku īpašnieku kopienu atbalstam.

Kā atzīst būvniecības un apsaimniekošanas nozares eksperti - daļā no daudzdzīvokļu mājām, kas netiek pienācīgi apsaimniekotas, atbildība gulstas uz iedzīvotāju neziņu un neizpratni par savlaicīgu un pakāpenisku ieguldījumu veikšanu mājas kopējā uzturēšanā. Sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, amortizācija – šie ir ārkārtīgi būtiski soļi, par kuriem vienojoties, dzīvokļu īpašnieki var dzīvot drošā, energoefektīvā un sakoptā ēkā. Turklāt, tā ir arī iespēja paaugstināt sava īpašuma vērtību. Problēmas visbiežāk rodas daudzstāvu ēkās, kur daļa dzīvokļu ir privatizētas, bet daļa joprojām ir pašvaldības īres dzīvokļi, kuru īpašnieki ir vismazāk ieinteresēti piedalīties mājas kopējo remontdarbu un renovāciju segšanā, un neizprot kopējo ieguvumu no šiem darbiem. Lai visi dzīvokļu īpašnieki ēkā varētu efektīvāk pārvaldīt savu īpašumu, bieži dzīvojamo māju kopienas izvēlas ārpakalpojumu – ēkas apsaimniekotāju, kurš ievērojami ietaupa iedzīvotāju laiku dažādu darbu saskaņošanai un izpildei, kā arī palīdz iedzīvotājiem izvērtēt, kādos remontdarbos un renovācijās ir ieteicams veikt investīcijas. Ja dzīvokļu kopiena izvēlas pilnu apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, tad ēku apsaimniekotājs nodrošina arī komunikāciju ar neatsaucīgajiem dzīvokļu saimniekiem, un vajadzības gadījumā veic arī parādu piedziņas procedūru. Ēku apsaimniekotājs palīdz arī organizēt ikdienas komunālo maksājumu veikšanu un koplietošanas telpu uzturēšanu kārtībā.

Viens no ēku apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuru Ventspils novadā izvēlas jau daudzas dzīvokļu īpašnieku kopienas ir – “Ventspils Nami”. Tieši šobrīd “Ventspils Nami” uzsāk investīciju kampaņu, kuras ietvaros jaunie klienti, uzsākot sadarbību ar “Ventspils Nami”, saņems savā ēkas uzkrājumu fondā naudas līdzekļus remontdarbiem vai citiem ēkas atjaunošanas darbiem. Uzkrājumu fondā tiks ieskaitīta summa atbilstoši dzīvokļu skaitam konkrētajā ēkā. Piemēram, mājā ar 20 dzīvokļiem, īpašnieku uzkrājumu fondā tiks ieskaitīti 1000 EUR, savukārt, ēkā ar 50 dzīvokļiem – pat 2500 EUR. “Ventspils Nami” kampaņas ietvaros, uzsākot sadarbību veic energoefektiviātes mērījumus un regulāri nodrošina ēkas tehnisko vizuālo apsekošanu, kā arī pārvaldīšanas plāna sastādīšanu. Tāpat “Venstpils Nami” sniedz pilnu ēkas apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, kas ietver inžniertehnisko sistēmu pārvaldību, profesionālu koplietošanas telpu un teritoriju uzkopšanu, norēķinu un dokumentācijas uzturēšanu un citus pakalpojumus, kas ievērojami atslogo mājas iedzīvotājus.

“Mūsu mērķis, uzsākot šo kampaņu, ir vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, cik nozīmīgi ir regulāri investēt sava īpašuma atjaunošanā, uzlabošanā. Pat nelieli remontdarbi, ir iespēja ietaupīt ilgtermiņā, lai neattaptos situācijā, kurā viena ielaista problēma nes sev līdzi nākamās. Joprojām, daudzi dzīvokļu īpašnieki ir pārliecināti, ka ēkas kopējais stāvoklis ir pašvaldības atbildība, un ir kūtri piedalīties iedzīvotāju sapulcēs vai atbalstīt remontu un renovāciju iniciatīvas. Tomēr atbildība par daudzdzīvokļu ēkas kopējo stāvokli ir tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku rokās. Un gudri saimniekojot, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja dzīvot drošā un sakoptā mājvietā, kas ilgtermiņā neprasīs lielas investīcijas avārijas situāciju novēršanai”, saka Virginijus Dobrovolskas, “Ventspils Nami” valdes loceklis.

Par uzņēmumu: “Ventspils Nami” ir 1996. gadā dibināts ēku apsaimniekošanas uzņēmums, kas veic klientu interešu pārstāvēšanu, palielinot viņu īpašuma vērtību un uzlabojot dzīves vidi. “Ventspils Nami” galvenie darbības virzieni ir daudzdzīvokļu namu pārvaldīšana, inženiertehnisko iekārtu uzturēšana, ēku renovācijas organizēšana, telpu un apkārtnes uzkopšana Ventspils novada teritorijā. Vairāk informācijas – www.ventspilsnami.lv

Lasi vēl