Šajā pavasarī laimīgas apstākļu sakritības rezultātā mums - notikuma "Dziesminieku VĀRTI Kurzemē" pasākuma veidotājām - ar mākslinieci Mārīti Klušu tapa darījums: viņa mums logo risinājuma variantus, mēs viņu - aizvizinām uz Kurzemes Mākslas dienām Saldū. Lieki teikt, ka iespēja pabūt Mākslas dienās kopā ar Mārīti Klušu bija nepārvērtējams ieguldījums mūsu redzesloka paplašināšanā. Tāda nokļūšana gana slēgtas vides (mākslinieku) epicentrā ar milzīgu jaudu izgaismoja ne vienu vien procesu, kas līdz šim bija noslēpumainības un informācijas trūkuma plīvurā tīts.
Mākslas dienu nozīme zūd. Vai patiesi? 5
13. maijs, 22:37, 2016 | Ilze Elizabete UrgaVēl nesen pēc kādas sarunas ar Mārīti Klušu par Ventspils radošumu biju neizpratnē par viņas kategoriski noraidošo attieksmi - neesot Ventspilij cerība šajā jomā. Mārīte, uzskaitījusi lietas, kas mūsu pilsētā trūkst, kā pirmo minēja gājēju ielu ar kafejnīciņām un vidi, kas rada iespēju un vēlēšanos satikties, raisīt diskusijas. Atkal vietā ir jautājums: kas bija pirmais - vista vai ola?
Pēc Kurzemes Mākslas dienu apmeklējuma mans vaigs tapis bagātāks ar rūpju rievu. Klāt runām, kas dzirdētas jau gadiem - par to, ka Ventspils mākslinieki savā starpā nesadzīvo un spēcīgākie mīļuprāt nonievā trauslākos otas brāļus un māsas... nākusi arī neizpratne par publikācijas "Mākslas dienu nozīme zūd" (13.05.2016 laikraksts "Ventas Balss") saturu. Racionāls domu grauds saklausāms vien Ventspils Muzeja direktores Margaritas Marcinkevičas paustajā aicinājumā sapulcēties Ventspils kultūras dzīves organizatoriem un māksliniekiem, lai vienotos par veiksmīgu sadarbību nākamajās Mākslas dienās.
Mani pārsteidz augstāk minētajā rakstā paustais pilsētas domes izpilddirektora Alda Ābeles viedoklis, ka "mākslas dienas ir zaudējušas vērienu un aktualitāti, kāda tā bijusi pagājušā gadsimta 80. gados". Jauno mākslinieku devums Mākslas dienu norisē esot neliels, "jo jaunie rod iespējas izpausties savādāk".
Saldus mūs uzņēma viesmīlīgi. Vispirms apskatījām Zigurda Poļikova, kurš 2015.gadā ar darbu "Šķūnis" kļuva par konkursa "Gada glezna" laureātu, personālizstādi Saldus TIC. Vēlāk tur atgriezāmies jau tīkamā paša autora un Talsu Krūmu mākslas grupas sabiedrībā. Sarunas, sarunas, sarunas - viņiem ar Mārīti Klušu un mākslinieku atbildes uz mūsu ziņkārīgajiem jautājumiem. Gan par to, ka ikvienā Talsu ārvalstu sadraudzības pilsētā notiek talsinieku mākslas izstādes, gan nostāsti par krūmistu sabiedriskajām mākslas akcijām. Pēcāk Vikipēdijā atradām arī atbildi uz jautājumu par Krūmu grupas nosaukuma izcelsimi: "Nosaukums "krūmisti" radies no apstākļa, ka mākslinieks ir saistīts ar vidi, ar dabu. Lai iedvesmotos jaunām idejām, ir jāatrodas svaigā gaisā, jāgūst piedzīvojumi. Nereti, lai mākslinieks iegūtu plašāku redzesloku, gan neskartā vidē, gan pilsētā, viņš ir spiests atkāpties dziļi krūmos. Līdz ar to mākslinieku amats ir cieši saistīts ar krūmiem, krūmu vidi."
Mākslas dienu atklāšanas runas notika Jāņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, tur arī apskatījām gan Rozentāla gleznu izstādi, gan J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas pedagogu darbu izstādi. Kapelleru namā un Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā skatījām Saldus mākslinieku grupas izstādi, profesionāļu vidū bija arī amatieru darbi. Šāds mākslas dienu demokrātisks redzējums bija patiesi simpātisks, pavisam noteikti - savējos cildinošs, lokālpatriotismu - attīstošs.
Kurzemes mākslinieku kopizstādi baudījām gan bibliotēkā, gan mākslas skolā. Lai cik ļoti godājams un man personīgi tuvs ir Ventspils fotogrāfu - Jura Presņikova un Ilvas Buntikas - veikums, viņu fotogrāfijas kopizstādē neiederējās. Šķiet, viņi bija vienīgie izstādē pārstāvētie fotogrāfi... Vai Ventspilī mākslinieku trūkst?
Fantastisko Saldus mūzikas un mākslas skolas zāles akustiku baudījām dziesminieku Anetes Kozlovskas un Kārļa Kazāka izpildījumā. Organizatoru attieksme pret sabraukušajiem māksliniekiem bija skaidri jaušama kādā šķietami mazā niansē - koncerta laikā visi klātesošie varēja ne vien baudīt mūzikas skaņas un vāzēs salikto ziedošo ķiršu smaržu, bet arī noraudzīties dienas laikā tapušajos mākslas darbos, kurus 20 minūšu laikā radīja paši mākslinieki - strādājot kopā, sadarbojoties, smejoties, radot un piedzīvojot dzīvi.
Vai patiešām Mākslas dienu nozīme zūd?
Ps Nobeigumā - jāpiemin kāds simbolisks starpgadījums. Kad organizatori ikvienai Kurzemes pilsētai pasniedza piemiņas velti - atklātnīšu komplektu "Kādā krāsā ir Saldus?" (vienā kartītes pusē - glezna, otrā - dzejas rindas) - pasākuma rīkotāji aizmirsa izsaukt Ventspili. Tiesa, uz mutes nebijām krituši - atgādinājām par sevi un mājup braucām ar šo sirsnīgo piemiņas velti no Saldus. Bet mieles palika... un rūpju rieva pierē jaušama joprojām.
Ps2 FOTO no Mākslas dienām Saldū var skatīt TE.
Komentāri (0)
Ļoti aktuāls jautājums, bet, zinot vidi, vari riskēt ar to, ka Tevi kāds/kāda vairs nesveicinās :) Tāpēc uzslava par drosmi. Un es saprotu Tavu rūpju rievu.
Paldies, Marlena. Ne mēs bagātāki, ne nabagāki no sveicināšanās vai nesveicināšanās kļūstam, bet žēlošanās aiz muguras, nespējot izteikt savu viedokli, kurš iekšēji kļuvis jau teju kliedzošs, ir dziļa tradīcija, kas ved postā ne vien atsevišķus indivīdus, bet arī mūsu Latviju kopumā. Jo notiek tas masveidā. Visos līmeņos. Es nemeklēju vainīgos, atbildīgos gan. Un patiesi vēlos, lai tad, kad, Muzeja direktores aicināti, kultūras un mākslas ļaudis apsēdīsies pie apaļā galdā - diskusija būtu iespējama. Ir jārunā, jārunā un jāuzklausa. Lai būtu citādi. Lai būtu ne vien cerība, bet arī risinājums.
Apvienoties var ja ir kopējas intreses un sapratne par lietām, piemēram kā tas ir Talsos. Ventspilī no laika gala tieši sapratne ir stipri atšķirīga, tāpēc arī ir tā kā ir. Pārējais viss būs tikai apvienošanās simulācija, dara to muzejs vai kads cits.
Ļoti skaista bilde pie bloga!