Par preses piegādi 2

Par dārgajām piegādēm Latvijas Pasts saņem ne vien lasītāju un izdevēju naudu, bet arī publisko finansējumu – valsts jeb mūsu visu kopējo naudu. Līcis arī aicina izdevējus priecāties par katru neapmierinātā lasītāja zvanu, jo tas dod iespēju turpināt censties pierādīt ierēdņiem reālo situāciju. Nē, nav vainīgs pastnieks, kurš ar smagu somu plecos cenšas milzīgajā apgabalā (kolēģa slimošanas gadījumā reizinātā ar divi) izpildīt savu darba pienākumu. Klibi ir valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts vadības lēmumi. Operatīvās informācijas pieejamībai būtu jābūt vienai no valsts prioritātēm. Drukātā prese, jo īpaši reģionālās avīzes, joprojām ir galvenais šīs informācijas avots daudziem Latvijā.

Tikmēr lasītāji pamatoti jautā – kur palikuši Ventas Balss pastnieki? Ja atceramies, tad, aizveroties vienīgajam Latvijas Pasta konkurentam preses piegādē – Abonēšanas centram Diena –, 2007. gadā Ventas Balss izveidoja savu pastnieku tīklu pilsētā. Ja palūkojam divtūkstošo gadu avīzes, redzams, ka bieži pat trešdaļu no apjoma aizņem reklāmas. Tā saucamie treknie gadi deva iespēju mums saviem lasītājiem sniegt izcilu servisu. Plīstot komercburbulim valstī, sadarbība ar Ventspils brīvostas pārvaldi bija tā, kas ļāva Ventas Balsij savu pastnieku tīklu un līdz ar to lasītāju apmierinātību saglabāt. Apstākļi mainījās, un kopš 2020. gada Ventas Balss spēlē vienā līgā ar pārējiem Latvijas preses izdevējiem.

Tāda greznība kā savi pastnieki Latvijā vēl ir tikai Liepājas avīzes – Kurzemes Vārda – izdevējiem. Viņu izpilddirektors Andis Rozītis teic: Vēl nes, bet – asiņainiem deguniem. Optimizējuši piegādes, juridiskos klientus atdodot Latvijas Pastam, un tikuši pie uzņēmumu un iestāžu sašutuma: Tas nav normāli, ja avīzi pilsētas centrā atnes trijos pēcpusdienā!

Virtuves sarunās izdevēji no Latvijas Pasta darbiniekiem dzird, ka situācija ir dramatiska. Nav cilvēku. Algas tādas, ka nav, kas strādā. Ironiski, ka tieši šobrīd Ventas Balss gaida oficiālo Latvijas Pasta komunikācijas departamenta skaidrojumu. Mūsdienās darbiniekam parastajam ar žurnālistiem runāt nav ļauts, tur vajadzīga sabiedrisko attiecību speciālistu meistarība – smuki iepakot neiepakojamo.