Aikido pamatā ir savienošanās ar pretinieka spēku un kustību, un tālāk tās izmantošana tiek vērsta, lai novērstu konfliktu.

Apskati fotogrāfijas.

Olimpiskajā centrā Ventspils pirmo reizi norisinās tradicionālā Vislatvijas aikido vasaras nometne. Tāpat sportisti aizvada treniņus tādos cīņas veidos kā aiki dzjo, aiki ken, tanto, tonfa, džiu-džitsu, nitan-iči-rju, dzjo do un taiči. Nometnē treniņus vada pieredzējuši Latvijas cīņas mākslas meistari, tostarp Latvijas Aikido federācijas prezidents Aleksandrs Osnačs.

Aikido ir japāņu cīņas māksla, ko pagājušajā gadsimtā izveidojis cīņas mākslu meistars Morihejs Uešiba (1883–1969). Japāņu meistars dziļi apguva zobenu un šķēpu cīņas, džiu-džitsu, aiki-džitsu un citas senākas cīņas mākslas. Nepārtrauktu cīņas virzienu meklējumu un neatlaidīgu treniņu rezultātā Morihejs Uešiba radīja cīņas mākslu, ko nosauca par aikido.

Nosaukums aikido ir veidots no trim japāņu valodas vārdiem: ai – harmonija, apvienošanās, ki – gars, enerģija, do – ceļš. Tieši aikido var tulkot kā gara harmonijas ceļš. Aikido uzsvars tiek likts uz pašaizsardzību, vienlaicīgi nodarot uzbrucējam pēc iespējas mazākus zaudējumus. Aikido ideālajā variantā paredz konfliktu atrisināšanu pašā sākumā, pēc kā fizisks uzbrukums tā arī nesākas.

Tehniskajā ziņā aikido raksturo plūstošas un rotējošas kustības, kas prasa minimālu fiziska spēka pielietošanu. Galvenais uzsvars tiek likts uz precizitāti. Tāpēc cilvēks ar mazāku fizisku spēku, kas pietiekamā līmenī apguvis aikido, var kontrolēt masīvāku, augumā garāku un fiziski spēcīgāku uzbrucēju.

Tā kā aikido ir balstīts uz pašaizsardzību, tajā netiek rīkotas sacensības. Toties aikido ir raksturīgi dažādu mērogu semināru rīkošana, kuros satiekas treniņu biedri no dažādiem klubiem, citreiz arī no dažādām valstīm, lai kopā trenētos un apmainītos ar gūto pieredzi. Ventspilī aikido aizsākās 1997. gadā, un šajā laikā vairāki ventspilnieki ir mēģinājuši apgūt šo unikālo cīņas mākslu.

Visus šos gadus aikido treneris bija Jurijs Bogers, bet šogad darbu turpina viņa mācekļi Mārcis Nēliuss, Alfrēds Grieze, Jurijs Ivanovs un Andrejs Novikovs, kuri trenējas jau kopš pašiem aikido pirmsākumiem Ventspilī. Pašreiz ar aikido pilsētā nodarbojas 15 cilvēki, kas treniņus aizvada Olimpiskā centra Ventspils cīņas zālē.

Ventspils aikido treneris Mārcis Nēliuss un Latvijas Aikido federācijas prezidents Aleksandrs Osnačs Ventas Balsij pastāstīja par aikido un nometnes mērķiem. Nēliuss aikido uztver kā pilnveidošanās ceļu, kura laikā tiek attīstīta ne tikai tehnika un fiziskais spēks, bet arī raksturs un dzīves uztvere.

«Tas ir liktenis, ka šī nometne notiek Ventspilī. Šeit mēs atradām vispiemērotākos sadzīves un trenēšanās nosacījumus, turklāt šī ir lieliska iespēja atbalstīt Ventspils treniņu biedrus, kuri nopietni nodarbojas ar aikido,» pārliecināts Osnačs. «Nevis sagraut, bet radīt.

Apgūstot aikido tehnikas, cilvēki mācās izmantot dzīves enerģiju pozitīvā veidā – attīstot sevi iekšēji un liekot uzbrucējam saprast, ka viņam nav taisnība, neiznīcinot viņu,» piebilst Aleksandrs.

Osnačs piebilst, ka reizi gadā brauc aikido pārstāvis no Jāpanas, kas pieņem eksāmenus, lai iegūtu melno jostu. Noslēgumā Mārcis Nēliuss uzaicināja tos, kam ir interese par šo cīņas mākslas veidu, nākt to aplūkot Olimpiskā centra Ventspils cīņas zālē vai interesēties turpat centrā.

Nometnē ar zināšanām apmainās cilvēki no Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas un Ventspils, kas ir plašāk pārstāvētās Latvijas aikido pilsētas. Osnačs piebilst, ka Latvijas Aikido federācija ir reģistrēta Hombu dodžo (vispasaules aikido galvenajā mītnē Tokijā), kur no katras valsts var reģistrēt tikai vienu organizāciju. Vienu reizi gadā Latvijā tiek rīkots seminārs, kuru vada pārstāvis no Hombu dodžo, un šī semināra laikā tiek kārtoti eksāmeni melnās jostas pakāpēm.

Noslēgumā Mārcis Nēliuss sacīja, ja kādam ir interese par šo cīņas mākslas veidu, var vērsties Ventspils Olimpiskajā sporta centrā, kur norisinās aikido treniņi.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: