Valsts finansējuma trūkums jau ilgstoši ir galvenais iemesls garajām gaidīšanas rindām uz diagnostiskajiem izmeklējumiem un pie speciālistiem Latvijā. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca savu iespēju robežās aktīvi strādā pie rindu mazināšanas.

Gaidīšanas rindu jautājums ir aktuāls jau vairākus gadus visā valstī, tomēr daļa iedzīvotāju arvien neizprot to veidošanās iemeslus un par rindu esamību nereti pārmet pašvaldībai un slimnīcai.

Par valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu sniegšanu slimnīca uz gadu noslēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Katram izmeklējuma veidam ir noteikta konkrēta līgumsumma jeb valsts finansējuma lielums, ko slimnīca var izlietot gada laikā. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka slimnīcai jānodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendārā gada laikā, nedrīkst vienā mēnesī iztērēt visu gadam paredzēto summu un atlikušajos mēnešos izmeklējumus un plānveida operācijas vairs neveikt. Gadam paredzētā summa ir jāsadala pa mēnešiem. Tas nozīmē, ka vienā mēnesī slimnīca var veikt noteiktu skaitu izmeklējumu un plānveida operāciju, kas diemžēl neapmierina lielo pieprasījumu. Tādēļ uz pieprasītākajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem veidojas gaidīšanas rindas vairāku mēnešu un pat gadu garumā.

Tā kā valsts finansējums ir nepietiekams, bet pieprasījums pēc pakalpojumiem – liels, slimnīcai nākas ieviest maksas pakalpojumus, proti, pakalpojuma izmaksas jāsedz pašam pacientam. Saprotams, ka rindas uz maksas pakalpojumiem ir krietni īsākas, jo tos izvēlas mazākums.

Rindu veidošanos ietekmē arī pieaugošais pacientu skaits, kas vēlas saņemt ambulatoros pakalpojumus tieši Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. To veicina mo­dernās medicīnas iekārtas, ārstu profesionalitāte un plašais medicīnas pakalpojumu piedāvājums. Valstī nepastāv tādi ierobežojumi, kas liegtu pacientiem saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu jebkurā Latvijas veselības aprūpes iestādē. Tāpat kā ventspilnieki var pieteikties uz pakalpojumu, piemēram, Rīgā vai citā pilsētā, tā arī Ventspils slimnīcas sniegtos pakalpojumus var saņemt pacienti no jebkura Latvijas novada.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība dara visu, lai panāktu valsts finansējuma palielināšanu un slimnīca varētu piedāvāt lielākam iedzīvotāju skaitam valsts apmaksātu veselības aprūpi. Piemēram, slimnīcai ir izdevies samazināt rindu uz acs kataraktas operācijām. Gada sākumā uz šīm operācijām rindā gaidīja 3367 pacienti, bet šobrīd – 2776. «Rindas uz valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem ir visas Latvijas problēma, ne tikai mūsu slimnīcas. Regulāri tiek rakstītas vēstules valsts atbildīgajām veselības aprūpes institūcijām, un arī tikšanās reizēs tiek vērsta amatpersonu uzmanība uz akūtajām problēmām,» uzsver Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis Juris Lācis.

Šogad valsts finansējuma pārskatīšana notiks jūlijā, un tas dod cerības uz papildu finansējuma palielinājumu gaidīšanas rindu īsināšanai. Patlaban slimnīcas vadība veic intensīvas sarunas ar NVD, lai saņemtu 213 tūkstošu eiro lielu papildu finansējumu ļoti pieprasīto kataraktas operāciju veikšanai un ķirurģisko pakalpojumu sniegšanai traumatoloģijā. Tai skaitā 144 tūkstošus eiro kataraktas operācijām, kas ļautu papildus veikt 433 acu operācijas, vēl vairāk samazinot gaidīšanas rindu. Tāpat bez minētajiem 213 tūkstošiem eiro oftalmoloģijai un traumatoloģijai papildu finansējums ir paredzēts citiem ļoti pieprasītiem pakalpojumu veidiem, piemēram, ginekologa, otolaringologa pakalpojumiem un endoskopijas izmeklējumiem dienas stacionārā.

Lasi vēl

Komentāri (12)

  • 0
    qwerty 19.05.2017, 08:30:38

    Man kā cilvēkam parastajam bieži nav saprotams mediķu darba stils. Es darbā pavadu kā minimums 8 stundas, toties šis speciālists - mediķis nekad nebūs vienā vietā 8 stundas, viņš ir meklējams vai nu poliklīnikā vai slimnīcā vai privātpraksē. Katrā vietā uzturoties pa pāris stundām.Protams kopā ir 8 un vairāk stundas.Toties pacientam ir ko noskrieties .Vēl kas ir zīmīgi ,mani novērojumi ,pirmajās divās vietās attieksme pret pacientu un veltītais laiks ir nu tā, nu uz 3 ar plusu pēc 5 ballēm. Taču privātpraksē cita lieta, ir gan uzmanība,ir rūpes ,utt. viss uz apaļu 5-nieku.
    Vēl. Par iekārtām un to pielietojumu. Daži labi izmeklējumi uz med.iekārtām ir tādā cenā ka bail paliek. Vai tiešām tā cena ir tāda jāliek? Dārgie mediķi , Jūs kad braucat ar taksi , maksājat taču par braucienu nevis pērkat visu taksi ?

  • -1
    SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" 19.05.2017, 15:35:44

    Saprotam qwerty neizpratni par medicīnas darbinieku darba laiku, bet nevienam, arī Jums, nav aizliegums strādāt vairākās darba vietās. Katrs speciālists izvērtē savas iespējas un izvēlas savu darba vietu/as, slēdzot darba līgumus atbilstoši nostrādātajam laikam.

    Papildus vēlamies informēt, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas specializācija ir sniegt diennakts intensīvo medicīnisko palīdzību stacionārā, bet ambulatoros pakalpojumus sniedz Ventspils Poliklīnika, tāpēc arī speciālisti pieņem pacientus ne tikai slimnīcā, bet arī poliklīnikā.

    Ir arī virkne pakalpojumu kuriem nav tik liels pacientu pieprasījums, tāpēc nav racionāli nodarbināt vienu speciālistu vienā darba vietā 8h dienā, visas darba dienas nedēļā, bet šis pakalpojums ir nepieciešams dažāda reģiona pacientiem, tādēļ speciālisti pieņem pacientus arī citās reģiona slimnīcās.

  • -1
    SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" 19.05.2017, 15:36:16

    Ne visās slimnīcās ir iespējams nodrošināt nepieciešamos speciālistus, tāpēc sadarbojoties, varam nodrošināt ar vienu speciālistu vairākus Latvijas reģionus ar noteiktu pakalpojumu pieejamību, lai pacientam nebūtu speciālists jāmeklē citur.

    Arī ārpus redzamā darba laika, kad tiek pieņemti pacienti, ir mājas vizītes, kad speciālisti dodas izbraukumā pie Jums. Šādas un vēl daudzas citas nianses ik dienas tiek risinātas, lai pacientiem padarītu pēc iespējas pieejamākus pakalpojumus.

    Kas attiecās uz izcenojumiem izmeklējumiem, tad pacientu interesēs ir saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvus izmeklējumus, ir nepieciešamas sarežģītas iekārtas, kuras nav lētas un rezultātā pakalpojuma pašizmaksa ir augsta.

  • 0
    Guantanamo 21.05.2017, 07:24:07

    Deputāts nevar ieņemt citu amatu, bet redz ārsts bez maz vai tajā pašā kabinetā (Rīgā) pieņem privātpraksi. Kur loģika? Kādēļ strādāt slimnīcā? Jo tā ir bezmaksas reklāma savam privatprakses pacientam.

  • 0
    cits 21.05.2017, 08:27:45

    "Lai nodrošinātu kvalitatīvus izmeklējumus, ir nepieciešamas sarežģītas iekārtas, kuras nav lētas un rezultātā pakalpojuma pašizmaksa ir augsta."

    Bet vai nav tā,ka šīs dārgās iekārtas sevi jau sen atpelnījušas?
    Kur varētu redzēt skaitļus,kuri atspoguļo katras iekārtas pirkšanas cenu un ekspluatācijas izdevumus,kā arī,cik pacientu visā iekārtas darbības laikā maksājuši par pakalpojumu pēc pilnas programmas?

  • -1
    SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" 22.05.2017, 21:00:40

    Atbildot uz „cits” komentāru, vēlamies informēt, ka iekārtu noslodzes nepubliskojam portālos, bet, ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kas ietekmē cenu, cik ilgi kalpo iekārtas atkarībā no to noslodzes, iekārtu regulāro tehnisko apskašu veikšanas un citas lietas, labprāt ar Jums tiktos klātienē, lai šīs lietas izskaidrotu. Tikšanos ar administrāciju iespējams zvanot uz 63622658 vai rakstot e-pastā - info.slimnica@ventspils.lv .

  • -2
    Latvija pāri visām! 21.05.2017, 09:49:59

    Kā esmu pieminējis vairākās diskusijās -
    kaut kas nav kārtībā ar šo rindu sistēmu kad katrai medicīniskai norisei nepieciešams atsevišķs finansējums no valsts.

    Ārsti algu saņem? Saņem!
    Aparatūra ir? Ir!
    Kur problēma pieņemt pacientus pēc nepieciešamības, paturot prātā ka normāli varētu būt rindas tikai laika ziņā, ja ir daudz pacientu.
    Secinājums - visa šī rindu problēma ir izveidota mākslīgi, izvēloties nepareizu medicīnas finansējuma modeli.

  • 0
    Juris 21.05.2017, 11:51:58

    Kurzemniek! Finansēšanas modeli izvēlas valsts. Lūk arī atbilde.

  • -1
    Latvija pāri visām! 21.05.2017, 20:20:17

    To zinu. Tātad izvēlēts nepareizs, varbūt pat kaitniecīgs modelis.

  • 0
    Nif nifs 23.05.2017, 09:38:39

    Vismaz man šķiet, ka liela, ja ne lielākā daļa valdības pieņemtu lēmumu ir kaitnieciski tautai. Tikai atbildība par to ir absolūtā nulle.

  • 0
    Latvija pāri visām! 23.05.2017, 10:00:40

    Tur gudri izdomāts.
    Ikvienā citā jomā cilvēki atbild par padarīto vai nedarīto vai nu ar savu maciņu vai tiesas priekšā.
    Bet te "atbild" abstrakti - vēlētāju priekšā reizi četros gados.
    Un arī tad - nepārvēlē - liela muiža!
    Izdarīt neko nevar, jo viss iet caur parlamentu t.i. sevi pašiem un sev taču bedri neraks, pastiprinot savējo atbildību.

  • 0
    Nif nifs 23.05.2017, 13:19:01

    Piekrītu. Un vēl "piekarinās" deputātu neaizskaramību, vai kā tur.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: