Sešu grāmatu par ostu un hidrobūvju būvniecību autors, tehnisko zinātņu doktors, akadēmiķis NIKOLAJS BURINS ir piedalījies arī Ventspils ostas objektu tapšanā. Intervijas laikā Nikolajs Burins kavējās atmiņās par senākiem laikiem un Ventspils mēra Aivara Lemberga īpašo nozīmi mūsu pilsētas un ostas attīstībā.

Akadēmiķis uzskata, ka ventspilniekiem ir laimējies, jo viņiem ir iespēja dzīvot pilsētā, kuru joprojām vada talantīgais mērs.

Spriežot pēc grāmatām par hidrobūvju būvniecību dažādās Baltijas ostās, jūs esat bijis saistīts ar visu šo ostu izveidi.

– Esmu sarakstījis sešas grāmatas un publicējis sešdesmit darbus par hidroceltniecību. Pastāstīšu nedaudz par sevi. 1949. gadā pabeidzu Gorkijas Inženierceltniecības institūta Hidrotehnisko fakultāti un tiku nosūtīts uz Volgas–Baltijas dziļūdens kuģošanas kanāla izbūvi starp Oņegas ezeru netālu no pašreizējās Sanktpēterburgas un Volgu. Tur es pavadīju četrus gadus – vispirms biju iecirkņa darbu vadītājs, pēc tam galvenais inženieris. Šo kuģošanas ceļu būvēja ieslodzītie. Tā bija viena no vērienīgākajām komunisma būvēm. Tolaik Padomju Savienībā bija 60 tādas būves. Taču 1953. gadā, pēc Staļina nāves, ieslodzītos amnestēja un vairs nebija, kam būvēt. Tādēļ daudzas būves tika iekonservētas, bet speciālistus novirzīja uz dažādu objektu atjaunošanu. Mani nosūtīja uz trestu Baltmorgidrostroj, kas atjaunoja, rekonstruēja un būvēja Baltijas ostas – no Ļeņingradas līdz Kaļiņingradai. Tresta paspārnē bija 7 celtniecības pārvaldes, toskait trīs Latvijā – Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Mani iecēla par galveno inženieri Tallinas pārvaldē, pēc tam pārcēla tādā pašā amatā Liepājā, vēlāk Kaļiņingradā. Savukārt 1961. gadā sāku strādāt Rīgā – sākumā par tresta galveno tehnologu, bet pēc tam par galveno inženieri. Tolaik man bija jau liela hidrobūvju celtniecības prakse. Es biju viens no nedaudzajiem speciālistiem, kuri varēja vadīt lielus būvdarbus. Vislielākais darbu apjoms bija Ventspilī. 50. gadu sākumā tā bija ierindas osta, kurā pārsvarā ienāca zvejas un nelieli kravas kuģi. Pēc tam osta sāka attīstīties un pārtapa par vienu no lielākajām un labākajām Baltijā. Strādājot dažādās republikās, es sastapos arī ar atšķirīgu valdības attieksmi pret būvniecību.

Kā izpaudās šī atšķirīgā attieksme?

– Minēšu konkrētus piemērus. Igaunijā es piedalījos Mūgas ostas būvniecībā. Kompartijas CK pirmais sekretārs reizi ceturksnī rīkoja sanāksmes ar ministru dalību, kuru laikā runāja tikai par šo konkrēto būvniecību – kāda palīdzība ir vajadzīga celtniekiem un kā var palīdzēt. Lietuvā piedalījos pārceltuves būvniecībā Klaipēdas ostā. Lietuvas kompartijas pirmais sekretārs katru nedēļu brauca uz būvlaukumu, zināja darbu vadītāju uzvārdus un palīdzēja risināt mums visas problēmas. Bet tagad par Latviju. Ventspilī tika būvēta ostas rūpnīca, kas bija pasludināta par Vissavienības celtni. Taču Latvijas kompartijas pirmais sekretārs ne reizi nebija ieradies celtniecības vietā! Šķiet, tas bija Voss. Viņš uz objektu atbrauca tikai vienu reizi – kad to pabeidza būvēt, lai nolasītu Brežņeva un Kosigina uzrunas. Tādēļ viss Ventspils ostas attīstības smagums gūlās uz pilsētas vadības pleciem. Jūs pat nevarat iedomāties, cik tas bija sarežģīti, jo pilsētas vadības rīcībā nebija ne tādu līdzekļu, ne iespēju, kādas bija republikas centrālās pārvaldes orgāniem. Tādēļ es varu sacīt: tā ir īsta laime, ka Ventspils vadībā jau tolaik bija Aivars Lembergs! Viņš piedalījās ostas objektu būvniecībā jau no studiju gadiem, kad komandēja studentu apakšvienību, pēc tam strādāja ostas rūpnīcā, bet vēl pēc tam vadīja celtniecību, jau būdams partijas rajona komitejas instruktors.

Ventspils oponenti mēģina visādi mazināt pilsētas un tās mēra nozīmi. Izskan apgalvojums, ka Lembergs saņēmis bagātīgu mantojumu no padomju laikiem, kad valūta bira uz ventspilnieku galvām, tādēļ arī viņam nav nekādu nopelnu pašreizējos pilsētas panākumos, jo viņš esot atnācis uz visu gatavu. Kā tad bija patiesībā?

– Kad PSRS augstākajās aprindās tika gatavots lēmums par Ventspils ostas rūpnīcas būvniecību (pašreizējie «Ventamojaka» un «Ventamonjaka servisa» termināļi – red. piez.), tika pieļauta viena būtiska kļūda – aizmirsa par pašu pilsētu. Lēmumā bija paredzēti līdzekļi Latvijas attīstībai, bet ne Ventspils. Šo aizmāršību izlaboja Lembergs. Viņš brauca uz Maskavu, lai izcīnītu līdzekļus pilsētas infrastruktūras objektu būvniecībai Ventspilī – bērnudārzu, dzīvojamo māju un citu. Tādējādi aizsākās pilsētas attīstība. Bija vēl arī tāda problēma, ka sākumā Latvijas valdība negribēja būvēt ostas rūpnīcu – pret to iestājās grupa zinātnieku, kuri biedēja ar ekoloģisko katastrofu. Taču Ventspils bija ieinteresēta būvniecībā, jo tas nozīmēja ne tikai ostas, bet arī visas pilsētas attīstību. Tika izpētīta pasaules pieredze. Uzzināja, ka līdzīgi objekti tika būvēti blīvas dzīvojamās apbūves apstākļos un tos droši ekspluatēja. Lembergam izdevās pierādīt Maskavai, ka ostas rūpnīcu var celt Ventspilī. Es uzskatu to par viņa personīgo sasniegumu.

Ar kādām grūtībām sastapāties būvniecības laikā?

– Būve bija sarežģīta. Mūsu trests bija galvenā būvuzņēmēja organizācija, un tā bija atbildīga ne tikai par objekta nodošanas ekspluatācijā termiņiem, bet arī par kvalitāti, kurai vajadzēja būt ļoti augstai, jo runa bija par darbu ar ķīmiskajiem produktiem. Turklāt būvdarbos bija iesaistīts liels skaits apakšorganizāciju, kurās strādāja daudz cilvēku. Pienāca laiks, kad trūka celtnieku; tie sāka braukt no citām republikām. Viņus visus vajadzēja kaut kur izvietot, tas nozīmēja, vajadzēja būvēt mājokļus. Lembergs veiksmīgi risināja visas problēmas. Atceros, daudzi tolaik skeptiski uz viņu raudzījās – pārāk jauns. Taču, par spīti savai jaunībai, viņš jau tolaik bija ļoti erudīts un labi izprata ekonomiku, finanses, bija talantīgs ražošanas organizators un labi vadīja pilsētu. Tā nebija nejaušība, ka pēc būvdarbu pabeigšanas Lembergu paņēma strādāt uz republikas centrālo vadības aparātu Rīgā, kur viņš nostrādāja līdz Savienības sabrukumam.

Ostas rūpnīca tika būvēta sadarbībā ar amerikāņiem. Kā tas ietekmēja šo procesu?

– Rūpnīca tika būvēta pēc amerikāņu standartiem un amerikāņu projekta, kurā pat visi parametri bija norādīti pēc amerikāņu metriskās mēru sistēmas. Mūsu inženieriem vajadzēja apgūt amerikāņu standartus. Turklāt projekts paredzēja arī amerikāņu būvdarbu organizācijas normas. Piemēram, amerikāņi izmantoja monolīto dzelzsbetonu. Mūsu apstākļos tas bija ļoti neērti, un mēs nolēmām pielāgot visas viņu normas saliekamajam dzelzsbetonam. Kad amerikāņi to ieraudzīja, viņi bija tik ļoti sajūsmināti, ka ilgi vēl pēc tam brīnījās, kāpēc mēs joprojām neesam miljonāri!

Padomju laikā amerikāņi pilsētā, šķiet, bija liela eksotika!

– Kad mēs iepazināmies ar projektu, amerikāņi bija ļoti labvēlīgi, dāvināja mums T kreklus, pildspalvas, lidojošos šķīvīšus, kurus varēja mētāt pludmalē. Sākoties celtniecībai, ieradās vesela instruktoru brigāde, kura rādīja, kā ir jāstrādā. Mēs bijām ļoti pārsteigti – attieksme pret mums bija kā pret iezemiešiem, kuri neko neprot un nesaprot. Amerikāņi jutās ļoti svarīgi, daži nāca mums klāt un ar kāju norādīja, kā tas ir jādara. Taču pavisam drīz viņi saprata, ka mēs ne tikai protam būvēt, bet arī daudzos gadījumos esam pat labāki par viņiem. Tādēļ instruktori drīz vien aizbrauca. Kopumā attiecības ar amerikāņiem bija labas. Atceros, kāds augsta ranga amerikāņu speciālists sacīja: iedomājieties, ka Ventspilī saražoto mēslojumu atvedīs uz Ameriku un ar to mēslos laukus, kuros augs un ziedēs dažādi augi. Cilvēki uz tiem skatīsies un domās par Ventspili, no kurienes ir nākuši mēslojumi, lai padarītu mūsu laukus par auglīgiem.

Vai jūs atceraties, kā toreiz risināja ekoloģiskās problēmas?

– Galvenā problēma bija kālija hlorīda pārkraušana. Tas bija kaut kāds murgs! Cilvēki ar ķerrām veda mēslojumus maisos no noliktavas un bija noputējuši balti no kālija hlorīda putekļiem. Tādēļ tika uzbūvēta kālija mēslojumu kompleksa otrā kārta, kur visi procesi kļuva hermētiski, bet mēslojumu izkraušana no vagoniem un iekraušana kuģos tika automatizēta. Tās bija ļoti sarežģītas problēmas, kuras arī vajadzēja risināt pilsētai ar Lembergu priekšgalā. Tādēļ maldās tie, kas saka, ka Lembergs atnāca uz visu gatavu. Viņam vajadzēja risināt visas Ventspils problēmas.

Vai jums ir bijusi kāda saistība ar Ventspili pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas?

– Manuprāt, Ventspilij ļoti paveicās, ka Aivars Lembergs atgriezās pilsētā pēc Savienības sabrukuma. Tad sākās tā saucamā prihvatizācija un bija ļoti svarīgi saglabāt pilsētai nozīmīgos objektus, toskait arī ostu. Mūsu BMGS trests ir pateicību parādā Lembergam par izdzīvošanu. Pēc Savienības sabrukuma Latvijā palika trīs BMGS pārvaldes un ražošanas bāze, divas dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas ieskaitot. Taču hidrobūvniekiem nebija darba un jaunā Latvijas valdība nezināja, ko ar mums darīt. Pateicoties tam, ka Ventspilī pieņēma ostas rekonstrukcijas plānu, mums atkal radās darbs un BMGS trestu saglabāja, bet vēlāk to pārveidoja par akciju sabiedrību. Faktiski Lembergs izglāba BMGS, jo daudzas lielas ražošanas un celtniecības organizācijas Latvijā vienkārši beidza pastāvēt. Gribu vēl piebilst: Lembergam bija plāns uzbūvēt jaunu ostu uz ziemeļiem no pašreizējās un pārcelt uz turieni termināļus. Tādējādi viņš gribēja atrisināt pilsētas ekoloģiskās problēmas – aizvākt no dzīvojamās zonas smakas, putekļus un citas kaitīgās ietekmes no ostas. Lembergs uzdeva sagatavot Ziemeļostas celtniecības piedāvājumu. Kopā ar institūta LenmorNIIprojekt projektētājiem es piedalījos šī piedāvājuma sagatavošanā. Mēs tos parādījām Lembergam. Bija paredzēts uzskalot jaunas teritorijas un uz tām būvēt jauno ostu. Man ir ļoti žēl, ka šo projektu neizdevās īstenot.

Gribu jūs iepriecināt: projekts atkal ir aktualizēts un patlaban Ventspils ostas vadība aktīvi meklē lielus investorus tā īstenošanai.

- Es novēlu Ventspilij panākumus! Ja šis projekts tiks īstenots un Ziemeļostu uzbūvēs, tad tas arī būs Lemberga nopelns! Tas ir viņa projekts. Ventspils osta jau tāpat ir ļoti attīstījusies, kamēr pilsētu vada Lembergs. Un cik skaista ir jūsu pilsēta! Zaļa, ar labiem parkiem, pludmali, krastmalu. Dzīvot Ventspilī tagad ir īsta laime. Kad biju ­atbraucis uz Nikolaja Pitkeviča grāmatas Osta, pilsēta, cilvēki at­klāšanas svētkiem, mēs iegājām vienā kafejnīcā. Ēdiens bija tik garšīgs, bet galvenais – trīs reizes lētāks nekā Rīgā. Jūs esat laimīgi cilvēki, ka dzīvojat tādā pilsētā un jums ir tāds pilsētas mērs! Manuprāt, Lembergs ir labākais latviešu tautas iemiesojums. Viņa dzīve – tas ir kolosāla cilvēka dzīves paraugs. Tas ir mans personīgais viedoklis, taču es zinu, ka tā domā daudzi Latvijā. Es joprojām nesaprotu, kāpēc Latvijā pret Lembergu ir tik netaisnīga attieksme. Viņam jau sen vajadzēja kļūt pat Latvijas Ministru prezidentu, tad arī mūsu valsts būtu tikpat skaista kā Ventspils.

Lasi vēl

Komentāri (45)

  • -4
    šašliks 28.04.2017, 10:18:15

    Uhh kā nu ziepē, kā nu ziepē! Pilnīgi prieks lasīt, pat atbilst patiesībai, ja domu ņem ar pretēju nozīmi! :)

  • -2
    Latvija pāri visām! 28.04.2017, 10:59:39

    Nepiekrītu, jo šīs tautas labākais iemiesojums šobrīd ir Edgars Rinkevičs...
    (ironija)

  • -4
    Nah Nahs. 28.04.2017, 11:03:34

    Vispār labs raksts.Tikai vajadzētu saīsināt,izmetot ārā visus teikumus,kuros Lembergs slavināts.

  • -2
    Opaps 30.04.2017, 20:50:41

    Pareizi

  • 0
    prof.Preobraženskis. 28.04.2017, 12:48:28

    "...visi parametri bija norādīti pēc amerikāņu metriskās mēru sistēmas."

    Nu nav amerikāņiem tolaik bijusi metriskā sistēma!!!!
    Kļūda!

  • -1
    Ervins Melngalvis 28.04.2017, 21:16:53

    Ja nekļūdos ta USA joprojām nav! metriskā sistēma. Viss ir USA mārciņās, galonos uttt.

  • -1
    Ervins Melngalvis 28.04.2017, 21:17:09

    Un

  • -1
    Ervins Melngalvis 28.04.2017, 21:19:36

    Un vēl apliecinājums , ka metriskā sistēma nav joprojām USA ir Ventspils akvaprka trenažieru zāles aprīkojums. Tur virkne skrūvju , detaļu ir USA standartos. Tāpēc man nākas par savu naudu pasūtīt pie undergraunda virpotājiem taisīt salausto skrūvi vai detaļu. A trenažieri sertificēti ES.

  • -4
    Soft 02.05.2017, 14:21:03

    Par metrisko sistēmu o.k., bet muļķīgi skan, ja stāsta, ka pats par savu naudu uzņēmuma īpašumu remontē. Kaut kas ar to domāšanu pieklibo.

  • -4
    Olimpiskais centrs "Ventspils" 02.05.2017, 14:41:48

    Ūdens piedzīvojumu parka atlētikas zāles inventārs ir Olimpiskā centra “Ventspils” īpašums un visus nepieciešamos remonta un uzturēšanas izdevumus Olimpiskais centrs “Ventspils” sedz saskaņā ar izdevumu attaisnojošiem dokumentiem, proti, saņemtajiem rēķiniem vai čekiem.
    Ūdens piedzīvojumu parka atlētikas zāles instruktors E. Melngalvis līdz šim nav iesniedzis nevienu iesniegumu ar lūgumu atmaksāt izdevumus atlētikas zāles trenažieru remontam, kā arī neesam saņēmuši šādu izdevumu attaisnojošos dokumentus (rēķinus vai kases čekus). Ja šādi izdevumi atlētikas zāles instruktoram rodas, esam lūguši iesniegt izdevumus attaisnojošus dokumentus, lai Olimpiskais centrs varētu likumīgi norēķināties par iekārtu remonta izdevumiem.

  • -2
    tara 29.04.2017, 11:41:51

    "Tika izpētīta pasaules pieredze. Uzzināja, ka līdzīgi objekti tika būvēti blīvas dzīvojamās apbūves apstākļos un tos droši ekspluatēja. Lembergam izdevās pierādīt Maskavai, ka ostas rūpnīcu var celt Ventspilī. Es uzskatu to par viņa personīgo sasniegumu."

    Nu šis ir zelta vērts!
    Kur konkrēti rietumvalstīs (nevis pasaulē) vēl joprojām ekspluatē bīstamos uzņēmumus blīvi apdzīvotas apbūves apstākļos???
    Amerikāņu inženieri, kas strādāju 80 ajos gados Ventspilī (pieostas rūpniecības celtniecībā) stāstīja, ka kaut ko tādu redz pirmo reizi mūžā. Nekur civilizētā pasaulē tā nenotika.
    Kurš melo?

  • 0
    GatisKalns 02.05.2017, 19:04:25

    tas nekas, ka ostas uzņēmumi pārāk tuvu pilsētai un bendē cilvēku veselību

  • -11
    Latvija pāri visām! 29.04.2017, 12:19:16

    Nu ja, rietumvalstis bīstamo rūpniecību pārceļ uz jaunattīstības valstīm un tad palaikam nobumbo nepaklausīgās.

  • -2
    tara 29.04.2017, 13:40:38

    https://ammoniaindustry.com/

    Gribat, lai Latvija ir kā Krievija - viens liels benzīntanks? Vai tomēr nebūtu labāk likt lietā smadzenes, Kurzemniek!
    Palasiet, ko tie Jūsu devētie bumbotāji patiesībā dara.

  • -2
    Novadnieks 29.04.2017, 14:24:35

    Nu tad jau ir tā,ka tie,kas nedzīvo Ventspilī ir nelaimīgāki par ventspilniekiem.
    Bet Kurzemniekam lielākā laime būtu dzīvot kaut kur Krievijas sādžā,vecā būdā,sūdos līdz ausīm un ar Putina purnu pie sienas.

  • -13
    Latvija pāri visām! 29.04.2017, 14:28:36

    Vai kas slikts būt par benzīntanki?
    Kā tur bija ar Norvēģiju?
    Kamēr tā nekļuva par benzīntanku t.i.kamēr tur neatklāja naftu, īpaši ar smadzenēm norvēģi lepoties nevarēja.

    Un Latvija laimīga būtu kļūt par benzīntanku,
    jo smadzeņu tāpat kā nav tā nav. Vieni vienīgi idioti pie varas.
    Un ja Latvijā atklātu naftu, maz ticams, ka tautai no tā būtu kāds labums, jo varneši tāpat to atdotu jenķiem.
    Ko bumbotāji patiesībā dara?

    Spilgts piemērs - lai it kā atbrīvotu Irāku no diktatora Sadama,
    kas nomušījis pārdesmit tūkstošus politisko pretinieku, noslaktē ap miljonu irākiešu uttutjpr.

    Tagad uzdod pa Sīriju ar raķetēm, jo teroristi

  • -1
    tara 29.04.2017, 15:02:05

    Vai kas slikts būt par benzīntanki?
    Kā tur bija ar Norvēģiju?

    Atbildu. Ar Norvēgiju nav labi, jo lielā brīvā nauda ir izlaidusi jauno paaudzi. Ja darba tikumu aizmirst, igtermiņā valstij tas maksā dārgi. To, starp citu, atzīst paši norvēģi.
    Viegla nauda viegli nāk un viegli aiziet. Nafta nav atjaunojams resurss. Tā beidzas un visi prieki arī beidzas! :)))

    Tāpēc nav ko slavēt aivaru, kurš ir palīdzējis ielikt 2 atombumbas Ventspilī. Bet intervija ir laba tieši ar to, ka atklāj detaļas, kuras nebija zinānāmas.

  • -13
    Latvija pāri visām! 29.04.2017, 14:32:10

    atkal pastrādājuši, bet vainu uzcēluši citiem.
    Novadniek, kā pats apgalvoji, sdos līdz ausīm bija tavi senči.
    Acīmredzot to pēcnācēji arī.)))

  • -11
    Latvija pāri visām! 29.04.2017, 14:32:36

    uzcēluši t.i.uzvēluši

  • 0
    tara 29.04.2017, 14:52:21

    Par lielo laimi dzīvot Ventspilī ar svešzemnieka acīm skatoties:
    daži citāti...

    http://moustache17.travellerspoint.com/16/

    Even with all the efforts of an excellent tourism board, Ventspils is struggling to attract international tourism fame. Early on, Scandinavia was a target but I guess the Swedes are too busy in summer to boat around their own islands. Although Ventspils has truly a nice clean beach - by European "blue flag" quality standard. Seems the Lithuanians have found it in summer as they do have a short shore and not as clean....

    Par lietuviešu tūristiem loti precīzi! :)))

  • 0
    tara 29.04.2017, 14:53:41

    Par ostu.
    There is a one time mayor from the start and with his team he has been trying to diversify after independence because the future with Russia and its exports were not always clear. Hence the idea to also build a container terminal. Ready in 2000, and in partnership with a Belgian stevedore (Noordnatie)...
    Unfortunately the market(ing) assumptions were not accurate and the terminal actually never took off as it should have been.
    But that is boring stuff for port people only.

    Vai tiešām garlaicīgs? Man šķiet pat ļoti interesants. Vietējā prese ko tādu neraksta! :)

  • 0
    tara 29.04.2017, 14:54:37

    Unfortunately today the center of town is suffering from some abandoned houses, the new Latvians want to live in modern houses outside town..... hope this gets resolved somehow.

    Nezin kāpēc tā? Vai tomēr ļaudis netic drošības apsolījumam... jo īpaši tie, kuri piedzīvoja 2005 gada vētru. Toreiz "laimīgie" ventspilnieki bija izvazājuši detaļas ģeneratoram, kas kas nodrošināja dzesēšanas iekārtu darbību Ventamonjakā. Un "laimīgie " ventspilnieki bēga no pilsetas savās automašīnās, riskējot pakļūt zem vētras nolauztiem kokiem. Diez vai šie ļaudis vēlēsies dzīvot vecpilsētā... Bet bloga autors to vareja arī nezināt.

  • 0
    tara 29.04.2017, 15:10:32

    driving - what did you expect?
    From Riga to Ventspils today.
    29.01.2017.

    http://moustache17.travellerspoint.com/15/

    I notice with myself that there is no real desire to put many pictures here or even to stop and take them. You have to understand that it looks up front impossible to me to even try and let you get a feel of what those experiences were over those 2 years. My first international (terminal) job.

    A more simple reason is, is that Ventspils and the road from Riga is not really a top touristic destination. Probably the only yardstick you would apply to looking at any pictures I place here - as most of you are used to international holiday destinations. Exotic ones as far as Thailand and Bali.

  • 0
    tara 29.04.2017, 15:11:16

    turpinājums:
    Two things struck me on the road;
    1. some of the lonely wooden houses that were part of the returning weekly scenery in the old days, have been just abandoned. Apparently few hundred thousand Latvians have emigrated during the last decennium. Young educated people looking for better jobs in the UK, US et. A population that used to be around 2.2m apparently is reduced to some 1.6m. Perhaps the empty houses are part of all that emigration. It looks particularly tough to me to try and make a living on the land in this day and age.....

    2. the ice fishermen

    Tādi, lūk noverojumi...

  • -4
    Opaps 30.04.2017, 20:56:34

    Vai visu šo uzrakstīt valsts valodā /

  • -1
    Ena 06.05.2017, 12:12:10

    Opap, tie, kas aizbraukuši, visu saprata, tiem, kas palikuši, vienalga. Tev tāpat to domu nesaprast, jo pārāk nozombēts esi.
    Ventspils NEKAD nav bijusi un nebūs nozīmīgs starptautiska tūrisma galamērķis, jo sakoptu pilsētu pilna pasaule. Vairāk jau arī nekā nav. Kurš normāls cilvēks lidos entās stundas, tad brauks 3-4 stundas pa totāli depresīvu ceļu, lai apskatītu sakoptu Eiropas nomales mazpilsētu ? Ja tā nebūtu, tad starptautiskās tūrisma aģentūras sen jau cīnītos par izdevīgāko piedāvājumu paketi. Ventspilij jāpriecājas par katru lietuvieti un, protams, radus apciemot atbraukušo aizbraucēju.
    P.s. Pārventu uzcēla Ventspils osta, nevis Ventspils pieostas rūpnīca.
    Nikolaja Burina vecums varētu būt attaisnojums daudzajiem meliem rakstā, jo negribas jau uzreiz domāt to sliktāko...

  • -4
    Soft 06.05.2017, 15:59:41

    Nu ko var žēloties? Ventspils ir lieliska, vienkārši lieliska,sakopta, klusa piejūras pilsēta, kurā attīstās civilizēts tūrisms. Neviens te neattīsta un neviens negaida Lasvegadas vai Londonas apmērus. Bet tas, kas ir izveidots, tas ir ļoti labs līmenis. Pieprasījums pēc tūrisma pakalpojumiem vasarā pārsniedz piedāvājumu un tā ir lieliska iespēja attīstīt savu uzņēmējdarbību, tikai redz tie mūžīgi apbižotie tik gaida kaut ko uz paplātes.

  • -1
    Ena 06.05.2017, 17:33:28

    Neviens jau nesaka, ka nav labi, bet tikai to, ka sakopta, un labi. Pietiek rūpēties par tūristiem, laiks sākt domāt par vēl palikušajiem. Kā galvenajiem visas jomās. Lai ventspilnieki nebrauktu projām. Lai ventspilnieki justu - dome domā par viņiem, nevis kārtējo "pokazuhas" rekordu vai visvisvis.

  • -3
    Soft 07.05.2017, 12:05:58

    Ena, tavs teksts ir demagoģija. Ventspilī viss ir padomāts primāri par iedzīvotājiem, arī tūrismu attīsta ne jau tāpēc, lai lietuvietim prieks, bet tāpēc, lai lietuvietis atbrauc un naudu te iztērē, lai ventspilnieki varētu uz to pelnīt un attīstīt savu mazo uzņēmējdarbību. Tūrisma bizness ir pats "vienkāršākais", kurā var darboties ikviens, arī bez īpašām dotībām, bez liela kapitāla - tirgot suvenīrus, saldējumu, vafeles, izīrēt velosipēdus, piedāvāt īrei tīru naktsmītni. Protams, var darboties arī augstākā līmeni, piedāvāt medicīnas tūrismu maksātspējīgiem zviedriem utt. Bez tūrisma Ventspilī attīstās arī augstās tehnoloģijas, tur, protams, nevarēs katrs pirmspensijas iedzīvotājs iesaistīties,tāpat kā tranzītbiznesā. Tas, ka valstiskā līmenī daudzas lietas nav sakārtotas, tam var piekrist, tomēr no visām iespējamām attīstības alternatīvām, tas, kas noticis līdz šim ar Ventspili, ir tiešām liels pašvaldības vadības sasniegums. Izcils!

  • 0
    Ena 07.05.2017, 19:12:31

    Zini, ja es nebūtu ventspilniece, tad Tev piekristu. Vai atceries maizes kombinātu ? Tam bija vajadzīga palīdzība, ja nemaldos 100 vai 200 tūkstošu latu. Palīdzība. Bet dome atteica, jo nenodarbojoties ar biznesu. Rezultātā vairāk kā 100 zaudētu darbavietu. Vienlaikus projekts Dendrolight. Rezultāts ? Tagad jaunais Ventmalas māju projekts. Tas nav bizness ? Ir. Un ar vēl nezināmām sekām. Tajā pašā laikā - cik 100 tūkstošu ik gadus tiek izlietoti pilsētas pošanā ?
    Nevienas uzceltas pašvaldības ( sociālās ) mājas. Par tranzītbiznesu vispār labāk klusēt - rupji runājot pagrāba un pad....sa. Un izaudzēja jaunu paaudzi, kas visu Ventspilī notiekošo uzskata par izcilu... skumji.

  • 0
    tara 29.04.2017, 15:22:46

    Vēl kāda nianse ... nez kāpēc ārvalstu tūrisma mājaslapās nav neviena vārda par laimīgo Ventspili, kuru tak visiem būtu jāredz!!!

    Varbūt tomēr ir vērts atteikties no plastmasas govīm un atgriezties pie tā, kas ir raksturīgs ventspilniekiem, ar ko mēs atšķiramies un izceļamies.

    http://www.wanderlust.co.uk/planatrip/destinations/europe/latvia

  • -3
    Frīdis 29.04.2017, 16:56:14

    Nu jāaa , ja akadēmiķis , tad jāsāk stipri apšaubīt viņa domātspēja ....ja tiek apjūsmots smagos noziegumos apsūdzētais mērs, značit kauč kur zombēts ar kremļa melu propagandu un ir kritis par upuri tajai ! Dzīvē notiek visādi ! Lidzjūtību šiem kroplīšiem !

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: