Grafikas radītie atklātie jautājumi

Šī pasākuma rezumē pārrunājām ar tā organizatori mākslinieci Mārīti Klušu. Salīdzinot ar pirmo plenēru, kurā galvenais uzstādījums bija pati pilsēta, tās arhitektūra, šāgada grafikās ir vairāk sajūtu, kas māksliniekiem radušās, šeit strādājot.

«Daudzi saka – izstāde izdevusies labāka,» atklāj Kluša, lai gan pati vēlētos mazliet citu rezultātu. Plenēra laikā māksliniekiem būtu jārada jauni, arī Rīgas izstādēm derīgi darbi, uzsver kuratore. Svarīgs nav kopējais darbu skaits (šoreiz tie ir 19 dažāda formāta piecu autoru un neskaitāmi Māra Subača darbi), bet viens divi izcili veikumi. Par tādiem Kluša uzskata Lāsmas Pujātes un Evas Vēveres grafikas; abas mākslinieces piedalās arī starptautiskās izstādēs.

Nākamā svarīgā lieta, ko uzsver Kluša, ir plenēra atdeve: «Ja pilsēta piešķir finansējumu šim pasākumam, tad tai jāgūst no tā kaut kāds labums.»

Pa vienam plenēra darbam saņem muzejs, savukārt dome dažādiem prezentācijas nolūkiem – vairākus pavairotus vienas grafikas eksemplārus, tāpat – arī Mūzikas vidusskola, kas nodrošina māksliniekus ar naktsmājām kopmītnēs. Pērn dāvinājumu skaits bijis lielāks, taču šogad tie bijuši īpaši veiksmīgi.

Piemēram, Mūzikas vidusskola saņēmusi digitāli palielinātu Venta Kraukļa ofortu ar šīs mācību iestādes atainojumu un iespiestu kartīšu komplektu ar šo pašu ainavu. (Atklātnītes ir ļoti populārs mākslas darbu popularizēšanas veids visā pasaulē, un to derētu plašāk izmantot arī mūsu māksliniekiem.) Savukārt Subačs 1. ģimnāzijas foajē izveidojis grafiti.

Ļoti būtiska ir arī mākslas darbu pieejamība. Tos var iegādāties visā pasaulē, turklāt par salīdzinoši zemām cenām. Piemēram, Rembranta mājā Amsterdamā dižā mākslinieka oforta atspiedums nopērkams par 35 eiro, arī Pikaso muzejā Barselonā mākslinieka gleznas miniatūra reprodukcija nemaksā vairāk kā 10 eiro.

Mūsdienu mākslinieku litogrāfijas ir daudz lētākas. Arī pie mums iespējams nopirkt grafikas, bet dažkārt to autori noteikuši pārāk augstu cenu, uzskata Kluša. Mazattīstīts ir mākslas darbu atklātņu bizness. Piemēram, Ventspilī to praktiski nav. Ja šobrīd ir fotokartīšu pārpilnība ar pilsētas skatiem, tad absolūti trūkst mākslinieku veikuma šādā formātā.

Divi no šā plenēra dalībniekiem – Krauklis un Subačs – šoreiz to realizējuši. Te paveras jauna biznesa iespējas, jo, vai gan Ventspilī nebūtu mākslinieku, kas gatavi sadarboties, lai šādas atklātnes nonāktu pārdošanā?

Ne mazsvarīgs ir izglītošanas darbs. Mākslas darbu lietotāji ne vienmēr apzinās to vērtību. Izrādās, grafika mūsdienās nav tādā cieņā, kā tas bija pirmskara laikā un arī padomju gados. Tie, kas iegādājas grafiku, vēlas, lai darbi būtu jau ierāmēti. Tas nav pareizi, uzsver Kluša, rāmji jāpiemeklē vēlāk, atbilstoši interjeram. Vispareizāk grafikas ir glabāt un skatīties īpaši izveidotās atvilktnēs, bet tas jau vairāk attiecas uz mākslas darbu kolekcionāriem.

Ventspils dokumenta 2010  organizatore Mārīte Kluša augsti vērtē grafiķu Lāsmas Pujātes un Evas Vēveres darbus. Foto: Juris Ģigulis