Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas privāto pirmsskolu biedrība un Neatkarīgās izglītības biedrība vērsusies pie koalīcijas partijām ar lūgumu prasīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojumu nepieciešamībai skolas gaitas sākt jau no sešu gadu vecuma.

Vēstule adresēta Ministru prezidentam Mārim Kunčinskim (ZZS), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram, partijas "Vienotība" frakcijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.

Atsaucoties uz pagājušajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, organizācijas paudušas neapmierinātību, ka IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti, pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

"Fakts, ka reforma tiek virzīta, neraugoties uz nozares pārstāvju iebildumiem, patiesībā nemaz neizbrīna, tāpat kā fakts, ka reforma tiek turēta zināmā slepenībā, taču pārsteigumu radīja IZM likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" anotācija, kurā atrodami dažādi nepamatoti apgalvojumi un puspatiesības, uz ko vēlamies vērst uzmanību," uzsvērts vēstulē.

Vēstules iesniedzēji apšauba likumprojekta anotācijā piesaukto 2009.-2011. gadā veikto pētījumu par mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveidi, norādot, ka anotācijā neesot pieminēts, ka pētījumu veica darba grupa, kas izstrādāja sešgadnieku aprobācijas programmu un atbalstīja tādas pirmsskolas programmas, kādas pastāv patlaban.

Organizācijas tāpat neapmierina, ka IZM likumprojekta anotācijā konkrēti nenorāda piemērus un faktus, kas apliecinātu, ka bērni pirmsskolā un 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu. "Pat ja šim apgalvojumam varētu piekrist, tad loģiskāk būtu veikt izmaiņas izglītības saturā, nevis pārcelt bērnus uz skolu," uzskata vēstules autori, piebilstot, ka IZM uzskats par to, ka patlaban notiek daļēja resursu neefektīva izlietošana, ir "ļoti skaļš apgalvojums".

Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka IZM apgalvojums par to, ka agrāka skolas gaitu sākšanu mazinās rindas uz bērnudārziem, ir aplams. "Pieci un seši gadi ir obligātās pirmsskolas apguves vecums, un šajā vecuma posmā rindu bērnudārzos nav, tās veidojas tieši jaunākajās grupiņās. Skolas gaitas no sešu gadu vecuma neatrisinās rindu problēmu, tas tikai radīs rindas uz 1. klasi virknē skolu," uzskata organizācijās.

Vēstules autori nav apmierināti ar to, ka patlaban IZM atsaucas uz pirms pieciem gadiem veiktiem darba grupas secinājumiem, kas iepriekš neesot tikuši publiskoti. Vienlaikus organizācijas grib saņemt skaidru pamatojumu apgalvojumam, ka patlaban pirmsskolas izglītības iestādēs pilnvērtīgi netiek izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls.

"Neviļus rodas sajūta, ka IZM šīs reformas veidošanā ir sava ceļa gājējs, kas plāno un strādā, nesadarbojoties ar citu nozaru ministrijām. Piemēram, anotācijā tiek minēts, ka pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma bērns var sākt skolā, kas nodrošina atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām, taču nav nekas nav minēts, piemēram, par higiēnas prasībām sešgadniekiem, ko nosaka Veselības ministrija un kas tiek ievērotas pirmsskolas izglītības iestādēs, taču patlaban tās nav iespējams īstenot visās skolās. Lai īstenotu higiēnas prasības, skolām būtu nepieciešamas papildu telpas un aprīkojums, kas attiecīgi radīs lielus izdevumus," rakstīja organizācijas.

"Mēs saprotam, ka IZM ar šo reformu vēlas panākt, lai skolas solos nesēdētu divdesmitgadīgi jaunieši, saprotam vēlmi uzlabot izglītības kvalitāti, taču nav skaidrs, kādēļ ilgi gaidītās reformas IZM aizsāk ar tik nepopulāru, neatbalstītu, neapdomīgu sākumu? Kā mums noticēt labiem nodomiem, ja reforma ir pilna ar pretrunām un aplamībām?" vaicāja organizācijas.

Vēstules autori aicina koalīcijas partnerus lūgt IZM pamatot un paskaidrot likumprojekta anotācijā iekļautos apgalvojumus.

Kā ziņots, IZM rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1. klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018. gada 1. septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • -1
    Vele 18.07.2017, 17:10:57

    Man jau liekas ka galigi nepareizi

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: