Aizsardzības ministrijas (AM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem.

Abu ministriju izveidotās darba grupas šobrīd piedāvātais variants paredz valsts aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9.klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018.gada.

Otrkārt, AM un IZM iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020.-2021.gada.

Paredzēts, ka mācību priekšmeta obligātais saturs balstītos uz četriem komponentiem - "Zināšanas un izpratnes valsts aizsardzībā", "Darbības", "Fizisko spēju attīstības militārajā dienestā" un "Fiziskajām aktivitātēm sociālajā un apkārtējā vidē".

Iepriekšminētie komponenti paredz, ka skolēni apgūtu, piemēram, starptautisko kara likumu prasības un karavīru pienākumus, iepazītu karavīru lomu valsts aizsardzībā un apgūtu nepieciešamās prasmes, tostarp, iemācītos taktiski pareizi pārvarēt šķēršļus, iegūt uguni un izvairīties no mīnām. Tāpat jauniešiem būtu jāapgūst šaušana ar triecienšauteni un individuālās lauka kaujas iemaņas, jāpilnveido sava fiziskā kondīcija un jāapgūst vēl daudzas citas prasmes.

Plānots, ka jauniešus izglītotu par masu iznīcināšanas ieroču klasifikāciju, kā arī kodolieroču, radioaktīvo, bioloģisko un ķīmisko ieroču darbības principiem. Tāpat paredzēts, ka skolēnus varētu izglītot par individuālo un kolektīvo aizsardzību no masu iznīcināšanas ieročiem un par rīcību pēc masu šo ieroču izmantošanas.

Programmas paraugs paredz jauniešus izglītot par mīnu un sprāgstvielu veidiem un par to, kā jārīkojas, uzduroties mīnu laukam. Tāpat skolēni apgūtu drošības prasības, darbojoties ar ieročiem un saskaroties ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Jauniešiem plānots sniegt padomus par izdzīvošanu lauka apstākļos, proti, kā iegūt uguni un ūdeni. Jaunieši tiktu iepazīstināti ar informāciju par karadarbības izraisītiem dabas katastrofu veidiem un rīcību to laikā.

Plānots, ka pedagogi palīdzētu izprast dabas materiālu izmantošanas nosacījumus maskēšanai un kā pareizi pārvarēt šķēršļus un rīkoties pēc uzbrukuma. Tāpat jaunieši apgūtu orientēšanos, šaušanu ar pneimatisko, mazkalibra un triecienšauteni, pārvietošanās veidus, roku signālus.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) argumentēja, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. "Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," uzsvēra ministrs.

"Rosinām valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās Latvijas skolās, sākot no pamatskolas klasēm un beidzot ar vidusskolu, kur jaunieši varētu apgūt sākotnējās militārās iemaņas līdz brīvprātīgai pārbaudījumu nokārtošanai, iegūstot tādā veidā rezerves karavīra statusu līdz ar vidusskolas vai profesionāli tehniskās vidusskolas absolvēšanu," paziņoja ministrs.

Iepriekšminētais nozīmētu, ka, vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas. Kā uzsvēra Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.

Šobrīd 18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē.

Lasi vēl

Komentāri (5)

  • -7
    Nif nifs 10.04.2017, 16:40:10

    Obligāts izvēles priekšmets...man vienai šķiet, ka šajos vārdos ir neliela pretruna? Pie kam, ja kaut ko pie-viesīs klāt, tad kaut kas būs jāņem nost, jo mācību programmas jau tagad ir pārbāztas un bērni no skolas nāk mājās vēlu. Skolasdiena gandrīz kā vecākiem darbadiena.

  • -2
    No malas 10.04.2017, 17:11:42

    Sen bija laiks.Mūsdienu vidusskolniekiem vismaz iemācīs ,kā apieties ar ieročiem-vajadzētu vismaz ar 2 veidiem-kādu no Nato triecienšautenēm un obligāti Kalašņikova automātu,jo arī iespējamā ienaidnieka ieroči jāpazīst.

  • -6
    Latvija pāri visām! 10.04.2017, 21:31:35

    Tik pat labi - iespējamā sabiedrotā.
    Nekas nav mūžīgs - ne ES, ne NATO...

  • -2
    prof.Preobraženskis. 10.04.2017, 22:16:40

    Bet ja nu kādreiz notiek tā,ka Krievija kā valsts beidz pastāvēt,ko tad?
    Tādiem kā Kurzemnieks tā būtu visbriesmīgākā katastrofa?

  • 0
    Latvija pāri visām! 11.04.2017, 08:48:42

    Kā rāda nesena vēsture,
    valstis ir dzīvotspējīgākas par to savienībām vai militārajām aliansēm.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: