Latvijai paredz labas perspektīvas augsto tehnoloģiju attīstībā. Ventspils attīsta šo virzienu jau desmit gadus – kopš tā laika, kad mūsu pilsētā atklāja elektronikas fabriku, kuru vēlāk pārdēvēja par HansaMatrix Ventspils.

Uzņēmums 100% pieder mātes kompānijai HansaMatrix grupa, kurai līdztekus Ventspils rūpnīcai ir ražotnes arī Ogrē un Mārupē. Ventas Balss sarunājas ar kompānijas galveno akcionāru ILMĀRU OSMANI – par to, kāpēc viņš izvēlējās Ventspili kā vietu savam biznesam, kāpēc neslēdza uzņēmumu krīzes gados un kāpēc ir pārliecināts par Ventspils meitas nākotni.

Elektronikas rūpnīca Ventspilī pastāv jau desmit gadus. Vai jūs atceraties, kā radās ideja nākt uz šejieni ar savu biznesu?

– Jau vairākkārt esmu par to stāstījis. 2006.–2007. gadā kompānijai, kuru tolaik sauca Hanzas Elektronika, bija vajadzīga strauja attīstība, taču Ogrē bija grūti atrast pietiekami lielu darbinieku skaitu. Sākām meklēt vietu otrai rūpnīcai tālāk no Rīgas, jo, kā zināms, jo tuvāk galvaspilsētai, jo grūtāk atrast darbaspēku – Rīga iesūc to sevī. Tā kā mēs strādājām ar klientiem no Skandināvijas, tad meklējām vietu, kur ir satiksme ar šo reģionu. Izskatījām Liepāju un Ventspili. Tieši tolaik es saņēmu vēstuli no Ventspils ar aicinājumu izvērtēt iespējas biznesa attīstībai un pat piedāvājumu būvēt rūpnieciskās ēkas. Saņemtie priekšlikumi pilnībā sakrita ar mūsu interesēm.

Divus gadus pēc elektronikas fabrikas atvēršanas iestājās ekonomiskā krīze. Noteikti, tā skāra arī jūsu uzņēmumu.

– Krīze mums lika domāt, kā izdzīvot. Ražošanas apjoms saruka par 45% un mēs sākām domāt, vai nevajadzētu slēgt vienu rūpnīcu. Tomēr kaut kā noturējāmies. Mūs atbalstīja Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, piešķirot mums uz krīzes laiku nomas maksas atlaidi. Kopīgiem pūliņiem noturējāmies virs ūdens, bet pēdējos divos trīs gados ražošanas apjoms atkal sācis strauji pieaugt. Rūpnīcas darbību Ventspilī aizsākām ar 40 darbiniekiem, pēc tam nodarbināto skaits saruka līdz 30, bet tagad uzņēmumā HansaMatrix Ventspils nodarbināti ap 200 cilvēku!

Kādu jūsu kompānijas daļu veido Ventspils meitas uzņēmums?

– Ja runā par procentiem, tad ļoti tuvu pusei – aptuveni 40% no kopējā grupas produkta un aptuveni 45% no kopējā nodarbināto skaita. Ventspilī atrodas viena no kompānijas HansaMatrixGrupa ražotnēm. Tajā pašā laikā tas ir atsevišķs meitas uzņēmums – SIA HansaMatrix Ventspils. Mēs apzināti šeit attīstām to ražošanas daļu, kur ir vajadzīgs vairāk darbinieku.

Pagājušajā gadā HansaMatrix Grupa iegāja Rīgas fondu biržā. Kāda šobrīd ir kompānijas likviditāte?

– Gada laikā mums ir izdevies palielināt biržas free float, proti, kompānijas brīvā apgrozījumā esošo akciju daudzumu no 13% līdz 17%. Plānotā robeža – 25%, uz to arī tiecamies. Lai gan esam nonākuši Rīgas biržā, mūsu akcijas kotējas Baltijas uzņēmumu sarakstā un, starp citu, pamatā mūsu kompānijas jaunie investori, kuri pērk brīvās akcijas, ir igauņi.

Kādi nosacījumi bija vajadzīgi, lai kompānijas akcijas sāktu kotēties biržā?

– Pirmkārt, kompānijai ir jābūt tādai, kas spēs ieinteresēt jaunos akcionārus un viņi gribēs nopirkt mūsu akcijas. Tas nozīmē, ka kompānijai ir jāpaaugstina sava vērtība. No otras puses, lai nonāktu biržā, ir jāatbilst likumdošanas dokumentu prasībām, ir jāatklāj daudz informācijas par sevi. Turklāt, lai sākumā kotētos, ir jāsavāc pietiekams daudzums brīvo akciju jeb free float, kas nav saistītas ar jau esošajiem stratēģiskajiem investoriem. To visu mēs izpildījām, un mūsu akcijas sāka kotēties biržā.

Vai ar to nebija saistīts jūsu lēmums pārdot daļu no savām akcijām?

– Tāda vēlēšanās man bija. Patlaban manai kompānijai Macro Rīga, kurā esmu vienīgais īpašnieks, pieder 60% HansaMatrix akciju, bet kādreiz piederēja 100%, jo es izpirku akcijas no diviem iepriekšējiem akcionāriem – BaltCap fonda un Zviedrijas investora Hornell Teknik Invest. Tā kā mans mērķis nebija kļūt par vienīgo kompānijas akcionāru, tad tas arī noteica lēmumu kotēties biržā.

Kuri ir galvenie HansaMatrix investori?

– Patlaban kompānijai ir aptuveni 85 investori. Aptuveni desmit no tiem – tie ir dažādi fondi, toskait arī pensiju, pārējie ir privātie investori. Starp mūsu investoriem ir Swedbankas un Invaldas pensiju fondi. Taču Latvijā ir vēl pieci pensiju fonda pārvaldītāji, tā kā arī viņiem ir iespēja iegādāties mūsu kompānijas akcijas.

Jums Ventspilī bija vēl viens uzņēmums – šķidro kristāla displeju rūpnīca EuroLCDs.

– Šī rūpnīca joprojām pastāv un veiksmīgi strādā. Tā ir ar mūsu uzņemumu saistīts uzņēmums, un HansaMatrix pieder 16% daļas EuroLCDs kapitāla. Pirms kāda laika es vēl vadīju EuroLCDs. Taču tagad tur ir atsevišķs menedžments, tādēļ es negribētu komentēt tā darbu. Varu tikai apgalvot, ka rūpnīca ir ļoti mūsdienīga un ražo ļoti augstas tehnoloģijas produkciju.

Tā kā jums ir uzņēmumi Ventspilī, Ogrē un Mārupē, vai varat salīdzināt biznesa vidi dažādās pašvaldībās.

– Ventspils starp pārējām pašvaldībām izceļas ar savu izteikto orientēšanos uz uzņēmējdarbības attīstību. Ja sadala pašvaldības pēc ranga, tad tieši Ventspils uzrāda vislabāko attieksmi pret uzņēmējiem. Es domāju, ka, ja runā par attieksmi pret biznesu un nosacījumu radīšanu tam, Ventspils ir numur viens Latvijā.

Vai jums ir kopīgs bizness ar Ģirtu Valdi Kristovski, kurš vēlētos ieņemt vietu Ventspils pilsētas domē?

– Lai arī mums nav ar viņu kopīgs bizness, kādu laiku atpakaļ mēs sadarbojāmies - Ģirts sniedza konsultācijas, kā padomnieks, palīdzot uzsākt sadarbību ar Aizsardzības ministriju. Mēs strādājam, lai Ventspils ražotnei saņemtu pasūtījumus arī no Aizsardzības ministrijas projektiem, un Kristovskim, kā bijušajam aizsardzības ministram, kā jūs saprotat, ir plaši kontakti šajā resorā. Taču tagad, viņam aktīvi iesaistoties politikā, sadarbība ir beigusies, jo bijām vienojušies: tiklīdz viņš sāks nodarboties ar politiku, tā konsultāciju sadarbība tiks izbeigta. Es uzskatu, ka darbošanās politikā traucē biznesam.

Pastāstiet par elektronikas rūpnīcas produkciju Ventspilī.

– Varu atklāti sacīt par divu veidu produktiem, kas tiek ražoti Ventspilī. Tie ir bezpilota lidojošie aparāti jeb droni AirDog un produkcija kompānijai Mikrotīkls. Kompānija Mikrotīkls ir numur viens IT nozarē Latvijā un viens no lielākajiem eksportētājiem. Ar citiem klientiem mums ir konfidenciāli līgumi, kas liedz man stāstīt jums par to, tieši kādu produkciju mēs ražojam viņiem. Patlaban grupas HansaMatrix klientu skaits ir aptuveni 15–20.

Palabojiet mani, ja es kļūdos, taču man šķiet, ka Mikrotīkls veiksmes stāsts aizsākās tieši Ventspils elektronikas fabrikā.

– Sākumā šī kompānija nodarbojās tikai ar programmatūras nodrošinājuma izstrādi. Viņu panākumi aizsākās, kad viņi nolēma, ka viņiem ir vajadzīgs arī savs dzelzs, citiem vārdiem – aparatūra, kas tiek izmantota datoros. Tie ir maršrutētāji, kas piegādā mobilos datus. Jā, mēs iesākām ar viņiem kopā, taču viņi ļoti strauji attīstās un šodien, līdztekus mums viņiem ir arī citi partneri. Protams, mēs gribam attīstīties viņiem līdzi, lai saglabātu pasūtījumu apjomu. Ventspilī viņiem tiek ražots gana liels produkcijas apjoms. Kad jūs skatāties savā telefonā kaut kādus datus – feisbukā vai vatsapā, pilnīgi iespējams, ka šie dati jums tiek nodoti ar Mikrotīkla maršrutētāju palīdzību, kas, ļoti iespējams, saražoti Ventspilī. Vai kad jūs pieslēdzaties bezvadu internetam, tad arī ļoti iespējams, ka jūs izmantojat Mikrotīkla produkciju, kas saražota Ventspilī.

Pēdējā laikā arvien biežāk izskan, ka Latvijas nākotne ir saistīta ar augstajām tehnoloģijām. Kā jūs to komentētu?

– Kam tad vēl, ja ne man, vajadzētu piekrist tam! Tieši to mēs arī darām! Tas ir gan biznesa veids, gan ražošana, kurai nav vajadzīgi ļoti lieli resursi. Tam ir nepieciešamas kvalitatīvas telpas, iekārtas, inženierzinātnes un kapitāls, investīcijas.

Kā ar šo visu klājas Ventspilī?

– Ļoti labi, ka Ventspilī ir universitāte ar inženierfakultāti, kur apgūst informācijas tehnoloģijas, programmēšanu un elektroniku. Tas ir pamatfaktors, kāpēc mēs varējām šeit izveidot darba vietas – jo šeit apmāca inženierus. Mums uz katriem desmit darbiniekiem ir viens inženieris. Pateicoties tam, ka šeit ir augstskola, kas sagatavo inženierus, mēs varam šeit attīstīt savu ražošanu.

Vai jūs apmierina inženieru sagatavošanas kvalitāte?

– Atbildēšu tā: neraugoties ar visādiem vilinājumiem, es joprojām palieku ar savu biznesu šeit. Inženieru sagatavošanas kvalitāte mūs pilnībā apmierina, vienīgais – gribētos, lai būtu vairāk interesentu, kas studētu inženierspecialitātes. Pagaidām inženieru trūkst, un tos mēs noskatām jau tad, kad viņi vēl ir tikai studenti. Katru gadu varam rēķināties ar diviem trīs sagatavotiem inženieriem, bet mums gribētos piecus. Interesi par inženierzinātnēm vajadzētu veicināt jau skolā. Tāpēc man ļoti patīk, ka Ventspilī šo interesi attīsta jau no mazākā skolas vecuma pulciņos, kas darbojas Digitālā centra paspārnē. Zīmīgi, ka uz piecsimt vietām pulciņos pieteikumus iesnieguši sešsimt interesentu. Tas dod cerību, raugoties uz nākotni. Lai arī ir ļoti liela pretestība, tomēr gribētos, lai vidusskolā ieviestu eksakto zinību eksāmenu. Mūsu tehnoloģiju laikmetā bez tā nav iespējams!

Kā jūs vērtējat nozares attīstību kopumā?

– Nozare attīstās ļoti strauji. Ja paņemam piecus lielākos uzņēmumus, tad pēdējo trīs gadu laikā to eksporta apjoms ir dubultojies. Gada pieaugums ir aptuveni 30%. Var runāt par to, ka IT un elektronika ieņem līderpozīcijas Latvijas ekonomikā. Domāju, ka mēs jau esam apsteiguši farmakoloģiju, un, ja turpināsim ar tādiem tempiem, tad pēc trīs četriem gadiem panāksim arī kokapstrādi.

Kad Ventspilī viesojās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, jūs sūdzējāties, ka zinātne ir konservatīva.

– Tā ir ne tikai Latvijas problēma, tā izplatās visur pasaulē – zinātnieki grib darīt to, kas viņiem patīk, un ne vienmēr viņus interesē tas, kas interesē industriju. Es īpaši negaidu lielu ieguvumu no zinātnes, taču gribētos, lai augstskolas, nodarbojoties ar pētniecisko darbu, izvēlētos virzienus, kas saistīti ar uzņēmumu un biznesa attīstību, toskait arī informācijas tehnoloģijās. Zinātnei vajadzētu iet mums pa priekšu, nevis būt aizmugurē.

Ventspilī jums ir iespēja runāt par to Uzņēmējdarbības veicināšanas komisijas sēdēs.

– Esmu šīs komisijas sastāvā. Viena no sēdēm bija veltīta mūsu nozarei. Varu sacīt, ka visi mani ieteikumi un vēlējumi līdz šim tiek izpildīti. Mēs darām savu darbu – attīstām rūpnīcu un radām jaunas darba vietas. Taču man patīk arī tas, kas tiek darīts publiskajā sektorā, jo īpaši, kas saistīts ar bērnu interešu audzināšanu par eksaktajām zinātnēm skolās! Domāju, ka Ventspils var būt tam kā labs piemērs citām pašvaldībām.

Kā jūs plānojat attīstīt rūpnīcu tuvākajā nākotnē?

– Pirms pusotra gada mēs saņēmām jaunas telpas Elektronikas centrā, kas tapa Augsto tehnoloģiju parka teritorijā. Puse no tām jau tiek izmantotas, otru pusi apgūsim tuvākā gada vai divu gadu laikā. Šogad esam atvēruši otru ražošanas līniju Ventspilī turpmākai attīstībai, apjomu un produkcijas sortimenta palielināšanai.

Kādas ir jūsu šā gada prognozes?

– Mūsu oficiālā prognoze – līdz 2018. gadam sasniegt apgrozījumu 20 miljonu eiro apmērā. Ar katru gadu tuvojamies šim mērķim. Pagājušajā gadā kompānijas apgrozījums bija teju 17 miljoni eiro, pieaugums iepriekšējā gadā – 27%. Ventspils uzņēmums strādājis ar peļņu un samaksājis pietiekami daudz nodokļu.

Komentāri (1)

  • 0
    Eduards Spila Pirms 1 nedēļas, 2 dienām

    Nepūt migl acē. Es a i izbijs ventiš un daudz man zinām uzņēmēj i pazuduš no Ventspil. Kur i palikuš 25 000 tūkstoš iztrūstošo Ventspilniek?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: