SIA Parkit ir piemērs teorijai, ko raksta ekonomikas grāmatās. Līdzās Ventspils brīvostas lielajiem ražošanas uzņēmumiem sakārtotā infrastruktūrā un atbalsta sistēmā no mazas ražotnes var izaugt jauns, pat pasaules tirgū konkurētspējīgs uzņēmums.

Taču izšķirošais ir cilvēkfaktos. Ventspilnieks Pjotrs Homjaks pēc darba un mācību gadiem Īrijā atgriezās dzimtajā pilsētā, lai īstenotu sapni par savu uzņēmumu. Izdevās.

Jūsu uzņēmums darbojas metālapstrādes nozarē, kas ir gana nopietna industrija, nereti tradīcijās balstīta. Kā nokļuvāt līdz šāda veida biznesam?

– Viss sākās ar manu draugu. Pats tolaik dzīvoju Īrijā, kur vienlaikus ieguvu izglītību un strādāju. Kādu dienu saņēmu zvanu ar aicinājumu jeb mudinājumu braukt atpakaļ mājās un veidot pašiem savu uzņēmumu. Man vienmēr ir bijis sapnis par uzņēmumu, un tā arī pieņēmumu lēmumu rīkoties, lai to piepildītu. Sākām kopā strādāt.

Vai jums ir pieredze metālapstrādē, kāpēc tieši šī nozare?

– Man pašam nav metālapstrādes pieredze. Vienmēr vairāk esmu interesējies par finanšu un uzņēmējdarbības vadību. Mana izglītība arī ir biznesa vadības jomā, taču manam sākotnējam biznesa partnerim bija saistība tieši ar metālapstrādi. Mūsu pienākumi līdz ar to arī attiecīgi tika sadalīti: es pievērsos klientu meklēšanai, mārketingam, plānošanai, viņš – vairāk tehniskajai daļai.

Nosaukums Parkit tulkojumā no angļu valodas saistās ar auto novietošanu. Vai tiesa?

– Tiesa. Tas, ar ko sākām, arī bija inovatīvs metāla cauruļu produkts parkošanās nolūkiem. Taču pamazām sākām nodarboties ar metālapstrādi, sniedzot ārpakalpojumus dažādiem uzņēmumiem. Pašlaik piedāvājam pusautomātisko metāla cauruļu liekšanu, kas ir ekonomiski izdevīgs risinājums, un līdz ar to pakalpojums ir pieejams gan lielām rūpnīcām, gan mazām remonta darbnīcām. Šādu cauruļu liekšanas iekārtas pielietojumu var atrast dažādās sfērās, piemēram: pārtikas un farmācijas industrijā, celtniecībā, mašīnbūvē, arhitektūrā, vides aizsardzībā, ūdens attīrīšanā un citās. Frēzējam, virpojam, izgatavojam dažādas tērauda detaļas arī Ventspils mašīnbūves uzņēmumiem. Tas ļauj izdzīvot šodien, turpināt attīstīties un domāt par sava unikālā, sērijveida ražošanai piemērota produkta attīstību nākotnē.

Lai atgrieztos no ārvalstīm un sāktu no nulles Ventspilī, vajadzīga drosme vai arī pārliecība? Kas vadīja jūs?

– Patiesībā es jau Ventspilī redzēju potenciālu šai jomā. Bija labi attīstīta infrastruktūra un iespējamie klienti, kas ražo šeit uz vietas – Malmar un Bucher. Jāsaka gan, lai arī potenciāls šai nozarei ir, arī konkurence pasaulē ir liela. Produktam, ko attīstām kā savu unikālo, tādas nav, tā ir inovācija, un līdz ar to produkta pievienotā vērtība ir daudz augstāka. Izpildot citu pasūtījumus, peļņas daļa ir mazāka un konkurence lielāka. Taču sadarbība ar vietējiem mašīnbūves uzņēmumiem mums izveidojusies laba, daudz nozīmē tas, ka atrodamies cieši blakus. Ja ir kādas problēmas, ja jāmeklē risinājumi, tas ir īpaši svarīgi. Arī transporta izmaksas būtiski tiek samazinātas.

Divi jauni puiši ar ideju piedāvā pakalpojumus lieliem uzņēmumiem – izklausās, ka ar to vien ir par maz.

– Jā, bet tieši tobrīd bija pieejams arī Biznesa inkubatora atbalsts. Tas mums bija ļoti nozīmīgs. Jau pašā sākumā tas deva iespēju doties uz lielu nozares izstādi Maskavā un profesionālu atbalstu attīstībā, lēmumu pieņemšanā. Izstādē Maskavā arī sapratām, ka metālapstrādes tirgus ir ļoti plašs un paver vairākas iespējas. Nolēmām paplašināt piedāvājumu arī ārpus parkošanās barjerām. Te jāpiebilst, ka savu pirmo praktisko darbību mēs sākām garāžā. Kad atbraucām no Maskavas, jau zvanīja pirmie klienti un veica pasūtījumus. Lai ietu tālāk, bija nepieciešamas nopietnas iekārtas, kas nozīmēja arī ievērojamas investīcijas.

Kā to atrisinājāt?

– Nolēmām meklēt akcionārus un to arī izdarījām. Atradām cilvēkus, kuri mums noticēja un bija gatavi ieguldīt. Nopirkām pirmās iekārtas. Šobrīd nodrošinām pilnu virpošanas un frēzēšanas pakalpojumu klāstu ar CNC darbgaldiem un par konkurētspējīgām cenām ražojam augstas precizitātes detaļas. Koncentrējāmies uz metālapstrādes pakalpojumiem un nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu. Vairāk ne uz mazajiem klientiem, bet uz sērijveida ražošanu. Programmēt iekārtas produktam – tas prasa laiku un naudu. Mazāki klienti to parasti nevar atļauties, taču izgatavojam arī atsevišķus produktus nelielā apjomā. Viens no piemēriem – uzņēmuma HansaMatrix Ventspilī, ar kuru arī sadarbojamies.

Jums ar biznesa partneri ir paveicies, ka katrs varat darīt to, kas ir stiprā puse.

– Tā bija. Tiesa, šobrīd biznesa ceļi katru no mums ved savā virzienā. Es turpinu darbu Parkit, viņš attīsta vēl citu metālapstrādes virzienu.

Kas ir jūsu klienti ārpus Latvijas?

– Mūsu klienti šobrīd ir jau dažādās pasaules valstīs, ieskaitot Zviedriju, Vāciju, Lielbritāniju, Franciju un citas. Pašlaik risinām sarunas un ir potenciāls ieiet arī Amerikas Savienoto Valstu tirgū.

Kāda profila kompānijas tās ir?

– Piemēram, Vācijā tas ir smagās metālapstrādes uzņēmums, kas būvē dažādas rūpnīcas Ķīnā, Krievijā. Ļoti liels koncerns. Zviedrijā savukārt uzņēmums, kas nodarbojas ar kalnrūpniecību. Daļu klientu esam atraduši caur dalību nozares izstādēs, bet, piemēram, Zviedrijas uzņēmumu pie mums atveda Zviedrijas vēstniecība Latvijā, kas pati organizēja tikšanos. Visu laiku notiek aktīvs darbs pie klientu piesaistes.

Kā jums sokas ar sava produkta attīstību?

– Pašlaik lielākoties sniedzam pakalpojumus, darbs pie sava produkta attīstības nenotiek tik ātri un raiti kā gribētos – vairāku iemeslu pēc. Vispirms jau tādēļ, ka trūkst kvalificētu speciālistu – inženieru, kas varētu strādāt pie produkta attīstības. Tāpat Eiropas fondu programmas neparedz šāda profila uzņēmumiem atbalstu jaunu produktu attīstībā, iekārtu iegādē. Arī tas būtiski traucē, nemaz nerunājot par to, ka patentu reģistrācijai nepieciešami ievērojami līdzekļi.

Inženierus neizdodas piesaistīt ierobežoto finanšu resursu vai iztrūkuma darba tirgū dēļ?

– Vairāk otrais variants. Ventspilī šobrīd trūkst inženieru. Visā Latvijā trūkst. Pašlaik pie mums strādā arī četri Ukrainas speciālisti, kuriem kārtojam darba atļaujas. Esam to spiesti darīt ne tādēļ, ka ārvalstu strādnieki būtu lētāki, bet speciālistu nepieejamības dēļ. Lai uz iekārtām strādātu, ir nepieciešamas arī zināšanas. Protams, vienlaikus ieguldām arī vietējo darbinieku apmācībā.

Ja es jums šodien jautātu, kas ir tie priekšnosacījumi, lai varētu teikt, ka Parkit būs stabils un augošs uzņēmums Ventspilī, ko jūs atbildētu?

– Pirmais noteikti ir stabili klienti. Esam cieši saistīti ar saviem pasūtītājiem. Otrs – labi speciālisti. Treškārt, būtiski, lai tiktu pārskatīts darbaspēka nodokļu slogs uzņēmējiem un būtu iespēja cilvēkam no algas vairāk samaksāt uz rokas, bet mazāk nodokļos. Tas ir būtiski, jo konkurējam ne tikai iekšējā, bet arī eksporta tirgū un tas veido mūsu pakalpojuma izmaksas. Un, protams, jau pieminētais Eiropas fondu atbalsts iekārtām un attīstībai būtu vērtīgs.

Jūs arī šobrīd strādājat ar modernām iekārtām.

– Jā. Tās iegādātas ar investoru atbalstu, kā arī izmantojot līzinga pakalpojumu. Strādāt uz nozarē jaunākajām iekārtām ir būtiski, jo tas ekonomē laiku, remonta izmaksas un nodrošina stabilu ražošanas plūsmu, kas ir izšķiroši. Taču, ja gribam attīstīties, vienmēr būtiski ieguldīt arī iekārtās, paplašināties.

Cik darbinieku šobrīd strādā uzņēmumā?

– Kopā divdesmit četri, starp tiem arī inženieri un iekārtu tehnologi.

Vēl mazliet par jums. Vai esat gatavs dalīties savā personīgajā stāstā par izglītību un pieredzi?

– Sākumā mācījos Ventspilī. Vispirms šeit beidzu Ekonomikas koledžu, apguva stividora profesiju, tad devos uz Īriju, kur ar laiku iekārtojos darbā savā profesijā ostas nozarē. Neskatoties uz to, ka man nebija praktiskas pieredzes šajā darbā, mani tomēr pieņēma, jo bija nepieciešami cilvēki ar izglītību. Četrus gadus nostrādāju ostā par stividoru. Sapratu, ka ar darbu vien par maz – jāmācās tālāk. Iestājos Īrijas Nacionālajā koledžā biznesa specialitātē. Pēc absolvēšanas jau pavisam atgriezos Latvijā, Ventspilī, ar ko saistu savu nākotni. Protams, ka sākumā bija grūti, protams, ka vieglāk bija Īrijā – tu strādā, katru piektdienu saņem savu algu. Šeit galva pilna – samaksāt darbiniekiem, nauda materiāliem. Nebija viegli brīžiem noturēties un neaizbraukt. Bet šobrīd nenožēloju. Bija vērts izturēt.

«Man vienmēr ir bijis sapnis par uzņēmumu,» atzīst SIA Parkit valdes priekšsēdētājs Pjotrs Homjaks.

Ražotne ir aprīkota ar mūsdienīgiem darbgaldiem.

 

 

Komentāri (2)

  • -1
    Kuršu skaistule 21.04.2017, 14:01:34

    Patiess prieks lasīt par šādiem cilvēkiem! Veiksmi arī turpmāk!

  • -1
    Kurzemnieks 22.04.2017, 12:15:22

    Tiešām prieks.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: