Ventspils brīvostu pazīst kā starptautiskas nozīmes transporta, tranzīta un ražošanas centru Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Pateicoties ostas dziļumiem un attīstītajai infrastruktūrai, Ventspils osta iekļauta pasaules jūras tirdzniecības ceļu tīklā.

Katru gadu ostā ienāk vairāk nekā tūkstoš kuģu ar kravām vai pēc tām, un to pircēji vai īpašnieki atrodas visos pasaules kontinentos. Pēc kuģu karogiem, kā arī pēc valstīm, no kurienes tie atnāk un uz kurieni dodas, var mācīties pasaules ģeogrāfiju.

Lielākie Baltijas jūrā

Pagājušajā gadā Ventspils brīvostā ienāca 1291 kuģis. Katram kuģim ir sava vēsture, kas tiek fiksēta Ventspils brīvostas pārvaldes Ostas kapteiņa dienestā, – no kuras valsts kuģis atceļojis, zem kāda karoga kuģo, kādi ir tā parametri, pēc kādas kravas ienācis mūsu ostā un uz kuru valsti dosies no Ventspils. 1998. gadā Ventspils ostā tika veikti kuģošanas kanāla un akvatorijas padziļināšanas darbi, kā rezultātā mūsu osta kļuva pieejama arī vislielā­kajiem kuģiem, kādi vien Baltijas jūrā var kuģot. Tie ir panamakss un aframakss klases kuģi, kuru krav­nesība jeb dedveits (DWT) ir no 80 000 līdz 120 000 t, platums lielāks nekā 32,3 metri, maksimālā iegrime – 15 metri. Pēc šiem parametriem Ventspils ostai ir neapstrīdamas priekšrocības, salīdzinot ar Latvijas un daudzām citām Baltijas jūras austrumpiekrastes ostām.

2016. gadā Ventspils ostā ienāca 22 naftas tankkuģi, kuru kravnesība bija virs 100 000 tonnām, turklāt trīs no tiem bija vairāk nekā 150 000 tonnu! Vislielākais naftas tankkuģis, kas bija ienācis Ventspils ostā pagājušajā gadā, bija Maran Capella (Maltas karogs) ar kravnesību 159 713 tonnu, kas mūsu ostā uzņēma 110 000 tonnu mazuta, dodoties tālāk uz Maltu. Bet vislielāko lejamkravas apjomu arī uzņēma tankkuģis ar Maltas karogu Tahiti, kravnesība 157 022 t, kravas apjoms – 120 100 t mazuta, arī devās uz Maltu. Pagājušajā gadā mūsu ostā ienāca arī 39 sauskravas kuģi, kuru kravnesība bija virs 75 000 tonnām. Lielākais sauskravas kuģis bija balkeris Aquitania G, kravnesība 114 671 tonnas, kas kuģo ar Itālijas karogu un mūsu ostā uzņēma 103 500 t akmeņogļu, bet pēc tam devās uz Spānijas ostu Karbonerosu. Ar maksimālo iegrimi 15 metri no ostas izgāja 2 naftas tankkuģi un 2 sauskravas kuģi, bet ar maksimālo iegrimi 14,1 metrs no Ventas izgāja 11 sauskravas kuģi.

Kravu ģeogrāfija – visa pasaule

Pēc valstu nosaukumiem, no kuriem kuģi ienāk Ventspils ostā un uz kurām ostām aizkuģo tālāk, kā arī pēc karogiem, zem kuriem tie kuģo, var apgūt pasaules ģeogrāfiju. Pēdējo piecu gadu kravu plūsmas analīze norāda, ka kravu virzieni pārsvarā nemainās. Vislielākā kravu plūsma, kas iziet caur Ventspils ostu, tiek novirzīta no un uz Eiropu, pēdējos gados šīs kravas veido no 72 līdz 82% kopējā ostas kravu apgrozījumā, uz Āfriku dodas vidēji 9–16% kravu, pārsvarā tas ir benzīns Gvinejas līča valstīm, Amerika un Āzijas valstis Ventspils ostas kravu plūsmas kartē aizņem vidēji 3–10% no kopējā kravu apgrozījuma.

Valstu ģeogrāfijā līderpozīcijas pieder Zviedrijai. Pagājušajā gadā no kaimiņu ziemeļvalsts kuģi mūsu ostā ienāca 555 reizes, bet izgāja 512 reizes. Otrajā vietā ir Vācija, no kurienes 2016. gadā Ventspilī ienāca 165 kuģi, savukārt atpakaļ uz šo valsti devās 128 kuģi. Pēc tam nāk Dānija, Nīderlande, Polija, Lielbritānija, Beļģija, Norvēģija. Jānorāda, ka kuģu skaitu uz un no Zviedrijas ietekmē prāmju līnijas darbība uz Nineshamnu – pagājušajā gadā prāmji Ventspilī ienāca 394 reizes. To pašu var teikt arī par Vāciju, jo pagājušajā gadā vēl darbojās prāmju līnija Ventspils–Traveminde.

Daudz retāk mūsu ostā ienāk kuģi no Krievijas (23), Spānijas (16), Francijas (15), ASV (11). Tikai dažas reizes – no viena līdz četrām reizēm – bijuši kuģi no Togo, Brazīlijas, Nigērijas, Marokas, Bahamu salām, Indijas, Īrijas, Portugāles, Turcijas, Angolas, Ēģiptes, Farēru salām, Kanādas, Islandes, Lībijas, Singapūras. Adreses, uz kurieni tiek novirzītas kravas no Ventspils, aptver vēl lielāku valstu sarakstu – papildus pie jau nosauktajām vēl arī AAE, Saūda Arābija, Taizeme, Angola, Argentīna, Dienvidkoreja, Gana, Senegāla, Ķīna un citas.

Zem ērtā jeb lētā karoga

Ja klasificē kuģus pēc tā, zem kādiem karogiem tie kuģo, tad 2016. gadā visvairāk kuģu Ventspilī ienāca ar Itālijas (251) un Dānijas (203) karogiem. Kuģu, kas atradās mūsu ostā kravu uzņemšanai, mastos plīvoja gan mums labi zināmu valstu – Nīderlandes (93), Norvēģijas (36), Beļģijas (6), Grieķijas (9), Krievijas (15), Lielbritānijas (20), Polijas (7), Panamas (34) – karogi, gan arī eksotiskāku un mazāk pazīstamu valstu karogi. Salīdzinoši bieži – 60 reizes – mūsu ostā ienāca kuģi ar Antigvas un Barbudas karogu, tikpat daudz ar Māršala salu karogu. Pagājušajā gadā mūsu ostā ienāca 10 kuģi ar Latvijas karogu, 7 – ar Lietuvas karogu un viens ar Igaunijas karogu.

Interesanti, ka karogs, zem kura kuģo kuģis, ne vienmēr norāda kuģa tautību. Lielākā daļa kuģo ar tā saucamajiem ērtajiem jeb lētajiem karogiem. Tas ir ekonomiski tiesisks termins, kas norāda uz nosacījumu kopumu, kas tiek piešķirts nerezidentiem – ārzemju kuģu īpašniekiem, kuri ir gatavi kuģot zem tās valsts karoga, kas nodrošina šos nosacījumus. Ērtais karogs nodrošina kuģim zemākas ostas nodevu likmes lielākajā daļā pasaules ostu. 2005. gadā lielākais kuģu skaits zem ērtajiem karogiem bija reģistrēts Panamā, Libērijā, Maltā, Bahamu salās, Kiprā, Singapūrā. Mongolija un Bolīvija piedāvā kuģu reģistrācijas pakalpojumus, lai arī šīm valstīm nav izejas uz jūru. Ērto karogu reģistratori ir arī kuģa eksteritoriālās reģistrācijas valstis jeb ārzonas.

Kuģi, kas ienāca Ventspilī 2016. gadā

- kopējais skaits – 1291

- naftas tankkuģi – 448 jeb 34,7%

- sauskravas kuģi – 403 jeb 31,2%

- prāmji (kravas/pasažieri) – 440 jeb 34,1%

Lielākie kuģi 2016. gadā

- naftas tankkuģis Maran Capella (Maltas karogs), DWT 159 713

- sauskravas kuģis Aquitania G (Itālijas karogs), DWT 114 671

- tankkuģi ar vairāk nekā 100 000 t DWT – 22

- sauskravas kuģi ar vairāk nekā 75 000 t DWT – 39

- lielākais lejamkravu apjoms – 120 100 tonnu mazuta

- lielākais sauskravu apjoms – 103 500 tonnu ogļu

Kravu plūsmu virzieni uz/no

Ventspils brīvostas 2016. gadā

- Eiropa – 13,5 miljoni tonnu jeb 71,8%

- Āfrika – 2,5 miljoni tonnu jeb 13,2%

- Amerika – 1,9 miljoni tonnu jeb 10%

- Āzija – 0,9 miljoni tonnu jeb 5%

Pagājušajā gadā Ventspils ostā ienāca 39 sauskravas kuģi, kuru kravnesība ir lielāka nekā 75 000 tonnu. Tas ir par 3 panamakss klases kuģiem vairāk nekā pērn.

Ventspils brīvostas parametri un aprīkojums ļauj uzņemt lielākos kuģus, kādi var kuģot Baltijas jūrā.

Galvenā valūta bija ziepes

Arvīds Buks, Ventspils brīvostas pārvaldes ostas kapteinis

– Savā garajā zvejnieka un zvejas kuģu kapteiņa darba biogrāfijā esmu bijis dažādās valstīs un dažādos kontinentos. Taču visinteresantāk, man šķiet, bija uzturēties Ekvatoriālajā Gvinejā, kas atrodas Centrālāfrikā. Tas bija aptuveni pagājušā gadsimta 80. gados, mēs zvejojām ar lielo zvejas kuģi Atlantijas okeānā. Ekvatoriālajā Gvinejā bija doks, kurā strādāja igauņi un kur varēja izcelt kuģi no ūdens, lai veiktu visus nepieciešamos remontdarbus. Tieši ar tādu mērķi arī iegājām šajā valstī. Kā jau tas parasti notiek, ostā uz kuģa klāja uzkāpa migrācijas dienesta pārstāvji. Viņi paņēma mūsu dokumentus un ilgi skatījās tos, kaut ko murminot zem deguns. Beidzot viesi sāka runāt skaļāk, izsakot tikai vienu vārdu: soap, kas angliski nozīmē ziepes. Sākumā īsti neizpratām, kas par lietu, pēc tam palūdzu palīgam atnest vairākus saimniecības ziepes gabalus. Kad mūsu viesi tos ieraudzīja, viņi sāka laimīgi smaidīt un ātri parakstīja visus dokumentus. Tā mēs uzzinājām, ka galvenā neoficiālā valūta šajā valstī tolaik bija tieši ziepes. Mums izsniedza arī papīra naudu, taču to mēs aizvedām atpakaļ uz mājām kā suvenīru – par naudu tur neko nevarēja nopirkt, tolaik rūpniecības valstī nebija un pat lidostā mēs neatradām veikalu, kur varētu nopirkt kaut vai limonādi. Toties tirgū ejošākā valūta bija tieši saimniecības ziepes, un, jo lielāks gabals, jo lielāka vērtība! Par ziepju gabalu varēja nopirkt lielu banānu ķekaru un citus eksotiskus augļus! Tolaik Ekvatoriālā Gvineja tikai nesen bija kļuvusi neatkarīga, tikusi brīvībā no spāņu kolonistiem. Valsts bija ļoti trūcīga. Vidējais dzīves garums bija 35 gadi. Cilvēki slimoja un mira no kaut kādu mikroskopisku kukaiņu infekcijas. Šie mazie kukainīši pamanījās zem cilvēka ādas iedēt oliņas. Dažreiz no cilvēka ķermeņa sāka līst ārā tārpi. Par laimi, neviens no mums necieta no šīs briesmīgās un mums nezināmās tropiskās slimības.

Elektrība un ģenerators, kas to ražoja, bija pieejami tikai vienuviet – prezidenta pilī. Reiz ģenerators salūza, bet visā valstī nebija neviena elektriķa! Prezidenta administrācija vērsās pie igauņu speciālistiem, lūdzot saremontēt ģeneratoru. Kad prezidenta pilī atkal tapa gaisma, igauņus uzaicināja uz pieņemšanu pie prezidenta. Mūsu kolēģi saņēma dāvanu – katrs pudeli ķīniešu alus.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: