Ventspils brīvostas pārvalde godam pilda savu galveno funkciju un uzdevumu teritorijas attīstībā tajā, nodrošinot vislabākos apstākļus veiksmīgai termināļu un industriālo uzņēmumu darbībai, drošai kuģošanai ostā un kravu apstrādei, kuģu apkalpošanai ostā, ērtai piekļuvei pie ostas termināļiem un industriālajām zonām.

Šogad ostas infrastruktūras attīstībai paredzēti 8 miljoni eiro, daļu investīciju programmas līdzfinansē ES.

Šogad Ventspils brīvostas pārvalde īstenojusi trīs lielus ostas infrastruktūras attīstības projektus. Martā tika pabeigta kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 15 metriem no apgriešanās baseina Ventas gultnē līdz paceļamajam tiltam. Projekts izmaksāja 1,74 miljonus eiro, gultnes padziļināšanas darbus veica Beļģijas kompānija Jan De Nul, kurai šajā jomā ir liela un ilggadēja pasaules pieredze, kā arī tai pieder jaudīga gultnes padziļināšanas flote. Vairāk nekā mēnesi ostā darbojās viens no Beļģijas zemessūcējiem Al-Idrisi, kas jaudas ziņā septiņkārt pārsniedz savu Ventspils brīvostas pārvaldes mazāko brāli – zemessūcēju Dzelme. Beļģijas zemessūcējs izcēlis no Ventas gultnes 330 000 kubikmetru grunts! Iepriekš tik grandioza ostas akvatorijas padziļināšana notikusi pirms 20 gadiem, kad tika padziļināts jūras pieejas kanāls, priekšosta un kuģošanas kanāls līdz apgriešanās baseinam. Šoreiz pēc padziļināšanas darbiem Ventas gultne no apgriešanās baseina līdz paceļamajam tiltam visā 100–125 m platumā padziļināta līdz 15 metriem. Tas nodrošinājis iespēju ienākt un uzņemt kravu kuģiem ar maksimālo iegrimi, kādi var ienākt Baltijas jūrā, skaidro Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Māris Petrovskis. Daļu izdevumu šī projekta īstenošanai sedza ES.

Šā gada vislielākais investīciju projekts – Ventas upes kanāla nostiprināšana pie piestātnēm nr. 2 un nr. 3. Abas piestātnes no Ventspils brīvostas pārvaldes nomā stividorsabiedrība AS Ventspils tirdzniecības osta. 15–16 gadus ekspluatējot piestātnes pēc iepriekš veiktā remonta, kordona līnija bija pārvietojusies. Lai piestātnes atgūtu stabilitāti un noturību, aiz to aizmugurējās sienas 300 metru garumā tika nostiprināta grunts. Tāpat ir veikti piestātņu kravu laukumu segumu atjaunošanas darbi, uzbūvēta jauna lietusūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma, ierīkots jauns ūdensapgādes tīkls. Visi nostiprināšanas darbi notikuši, nepārtraucot piestātnes darbību. Par darbu galveno izpildītāju konkursa kārtībā tika izvēlēta hidroceltniecības kompānija AS BMGS, apakšuzņēmēja darbus seguma atjaunošanai veica Ventspils būvniecības kompānija Ostas celtnieks. Projekta izmaksas bija 4,47 miljoni eiro, toskait ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 3,8 miljoni eiro.

Vasaras vidū tika pabeigti darbi pilsētas krastmalā, kur tika rekonstruētas 7 piestātnes (no 19. līdz 25.a) 1390 metru kopgarumā. Tāpat kā divi iepriekšējie projekti, pilsētas krastmalas piestātņu atjaunošana bija sengaidīts notikums. Piestātnes bija kalpojušas bez nopietniem kapitāliem remontiem 30–60 gadus, jo to būvniecības laiks attiecināms uz pagājušā gadsimta 50.–80. gadiem. Piestātnes būvētas ne tikai dažādos laikos, bet arī pēc dažādām tehnoloģijām, tādēļ tām ir dažāda konstrukcija, stāsta Petrovskis. Projekta virzības laikā radās iespēja papildināt to ar promenādes remontu, kas arī tika veiksmīgi izmantota, lai gan tas prasīja papildu saskaņošanu un rezultātā arī papildu laiku. Taču galu galā par ieguvējiem kļuva ne tikai osta un ostas dienesti, bet arī iedzīvotāji, jo Ventas krastmala ir viena no mīļākajām iedzīvotāju un pilsētas viesu atpūtas vietām. Galvenie darbu veicēji bija AS LNK Industries un pilnsabiedrība GTL GT Inspekt. Projekta izmaksas – 1,87 miljoni eiro, daļa no kurām līdzfinansēta no ES Kohēzijas fonda.

Līdztekus trīs minētajiem lielajiem projektiem tikpat svarīgi izrādījās arī publiskās infrastruktūras uzlabošanas darbi termināļu teritorijā un industriālajās zonās. Sauskravu termināļa teritorijā, kuru nomā kompānija Ventplac koksnes pārkraušanai, Ventspils brīvostas pārvalde investējusi 147 000 eiro projektēšanā un cietā seguma izbūvē, lai tur izveidotu degvielas uzpildes punktu. Savukārt dzelzceļa infrastruktūras kapitālajā remontā teritorijā, kuru nomā graudu terminālis Ventspils Grain Terminal (VGT), no Ventspils brīvostas budžeta ieguldīti 100 000 eiro. Tiek pabeigti darbi, kas saistīti ar elektroapgādes pieslēguma jaudas palielināšanu Mičurina ielā pašreizējo un potenciālo ražošanas uzņēmumu attīstībai. Šajā Ventspils brīvostas pārvaldes projektā ieguldīti 50 000 eiro. Šogad sākusies vairāku projektu izstrāde, kuru īstenošana paredzēta nākamajā gadā.

Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs

«Tajā daļā, par ko ir atbildīga Ventspils brīvostas pārvalde, viss funkcionē lieliski. Ostā ir teicami dziļumi, lai uzņemtu kuģus ar maksimālu iegrimi. Ļoti labā līmenī ir piestātņu tehniskais stāvoklis. Lieliski funkcionē visa navigācijas sistēma, kuģošanas atbalsta sistēma un viss Ostas kapteiņa dienests kopumā. Vārdu sakot viss, par ko ir atbildīga Ventspils brīvostas pārvalde. Kas attiecas uz kravu piesaisti un apstrādi, tad par to ir atbildīgi paši termināļi.»

Turpināsim būvniecību un remontus

Māris Petrovskis

Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs

  • Sākoties jaunajam plānošanas periodam saistībā ar finansējumu no ES fondiem 2014.–2020. gadam, Ventspils brīvostas pārvalde gatavojas īstenot divus lielus projektus, kurus plāno iesākt nākamajā gadā: ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcija un hidrobūvju remonts. ES līdzfinansējums abos projektos būs 85%. Ostas termināļu un industriālo zonu pievedceļu projektā Ventspils brīvostas pārvalde iekļāvusi līdz 2021. gadam 15 objektus – ielas un ceļus – vairāk nekā 11 kilometru garumā kopsummā par 18,5 miljoniem eiro. 2017. gadā paredzēts veikt būvdarbus Tērvetes un Uzvaras ielās vienlaicīgi ar uzņēmuma PSIA Ūdeka pasūtītajiem darbiem, kas tur iecerējusi izbūvēt savus tīklus. Tāpat nākamajā gadā sāksies darbi Ostas ielā – promenādes izbūve no Ziemas ostas līdz Ostas kapteiņa dienestam, toskait sakārtos ostas darbnīcu teritoriju, kuras Ventspils brīvostas pārvalde iegādājusies savā īpašumā. Šajā promenādes posmā paredzēti arī jauni pilsētvides objekti. Tikpat apjomīgs un sarežģīts objekts, darbs pie kura sāksies nākamajā gadā, – Kurzemes ielas remonts visā tās 2,5 kilometru garumā no tilta līdz Mazajai Kurzemes ielai. Visbeidzot, vēl vien objekts, kas ir iekļauts 2017. gada programmā, – pievedceļš pie Dienvidu mola. Saistībā ar visiem nosauktajiem objektiem šobrīd notiek projektēšana dažādās stadijās. Bet pats projekts jau ir iesniegts Centrālajā Finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA). Gaidām atbildi, lai uzsāktu iepirkumu procedūras. Otrais Ventspils brīvostas pārvaldes projekts periodā līdz 2020. gadam ir hidrobūvju remonts. Pieteikumu ES fondu finansējuma piesaistīšanai gatavojam iesniegšanai CFLA. Projektā ir iekļauti 7 objekti, no kuriem lielākie – Dienvidu un Ziemeļu mola pārbūve un atjaunošana. Projekta kopējās izmaksas – 10,5 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 7 miljoni eiro paredzēti molu, kas pasargā mūsu ostu no vētrām, pārbūvei un nostiprināšanai. Šajā pašā projektā paredzēta arī krasta līnijas stiprināšana vairākās vietās.

Nodrošina apstākļus termināļa darbam

Vladislavs Šafranskis

AS Ventspils Grain Terminal valdes priekšsēdētājs

  • Ventspils brīvostas pārvalde nodrošina visu nepieciešamo infrastruktūru termināļa veiksmīgai darbībai. Pirmkārt, tie ir nepieciešamie dziļumi pie 7.a piestātnes. Mums tas ir ļoti svarīgi, jo tieši rudenī, kad sākas vētru laiks un ostas akvatorija tiek sanesta ar smiltīm, ir viskarstākais laiks graudu termināļa darbā. Šajā laikā savāktā graudu kultūru raža tiek sūtīta eksportam un Ventspils terminālī ierodas mašīnas un vagoni ar kravām. Pēc vētrām reizēm iznāk izsmelt pie piestātnes līdz diviem metriem smilšu, lai nodrošinātu 14,5 metru lielu dziļumu. Graudu terminālis atrodas tieši Ventas pagriezienā, tādēļ vētru laikā sadzītās smiltis sakrājas tieši pie mūsu piestātnes. Ventspils brīvostas pārvalde nemitīgi veic gultnes padziļināšanu, nodrošinot apstākļus nepārtrauktai termināļa darbībai. Otrkārt, termināļa teritorijā nomājam no Ventspils brīvostas pārvaldes dzelzceļus. Šī infrastruktūra tiek ekspluatēta jau sen, un šā gada sākumā vairākās vietās gulšņi bija iegrimuši. Nodrošināt labu dzelzceļa tehnisko stāvokli termināļa teritorijā, lai sastāvi ar kravām varētu droši doties uz izkraušanu, arī ir Ventspils brīvostas uzdevums. Šogad Ventspils brīvostas pārvalde veikusi dzelzceļa kapitālo remontu termināļa teritorijā, par ko mēs esam ļoti pateicīgi.

Ventspils brīvostas pārvaldes projekti 2017.–2021. gadam

termināļu un industriālo zonu pievedceļu rekonstrukcija:

15 objekti – 18,5 miljoni eiro

hidrobūvju remonts: 7 objekti – 10,5 miljoni eiro

Lielākie investīciju projekti 2016. gadā:

kuģošanas kanāla padziļināšana – 1,74 miljoni eiro

Ventas upes kanāla nostiprināšana pie piestātnēm nr. 2 un nr. 3 – 4,47 miljoni eiro

pilsētas krastmalas (Ostas iela) promenādes piestātņu rekonstrukcija – 1,87 miljoni eiro

sauskravu termināļa infrastruktūras papildināšana – 147 000 eiro

dzelzceļa kapitālais remonts graudu terminālī VGT – 100 000 eiro

elektroapgādes pieslēguma jaudas palielināšana rūpniecības

attīstībai Mičurina ielā – 50 000 eiro

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: