Pa jūru ierodas arī tūristi

Sakārtota osta ir viens no priekšnosacījumiem ne tikai labākai kravu plūsmai, bet arī pasažieru pārvadājumu un tūrisma attīstībai. Tieši tāds ir Ventspils brīvostas stāsts, jo pēdējos gados ostā ierodas arvien vairāk pasažieru, piestāj kruīza kuģi un jahtas.

Zvejo ceļotājus no Zviedrijas

Šajā pavasarī prāmju operators Stena Line spēra nopietnu soli, lai uzlabotu pasažieru un kravu pārvadājumu pieejamību starp Ventspili un Nineshamnu Zviedrijā, palielinot reisu skaitu. Tagad prāmji Scottish Viking un Stena Flavia šajā maršrutā nedēļā veic 16 reisus, kas, protams, nevar neietekmēt pārvadājumu apjomus. Četros mēnešos, kopš palielināts reisu skaits, šajā maršrutā ceļojuši 47 567 pasažieri, kas ir par 4016 vairāk nekā vēl pirms gada šajā pašā posmā. Visā 2015. gadā tika apkalpoti vairāk nekā 92 000 pasažieru, bet šī gada astoņos mēnešos tādi bijuši jau 72 100, un nav nekāda iemesla šaubīties, ka pagājušā gada rezultāts tiks krietni uzlabots. Pieņemot, ka līdz gada beigām pasažieru skaits būs vismaz pagājušā gada apjomos, līdz gadumijai gandrīz tiks noķerta 100 000 robeža. Lai gan, kurš šaubās, ka būs arī simtnieks?

Interesanti, ka, neskatoties uz jau tā pozitīvajiem rezultātiem, Stena Line turpina darbu pie pasažieru piesaistes, tāpēc septembrī Ventspilī atvērts pirmais ostas veikals Latvijā. Tas ir viens no veidiem, kā piesaistīt Zviedrijas iedzīvotājus, dodot tiem iespēju ne tikai ceļot, bet arī veikt izdevīgus pirkumus, turklāt zināms, ka šis ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē zviedru ceļošanas paradumus un izvēli. «Ostas veikals piesaistīs jaunus ceļotājus maršrutā Nineshamna–Ventspils. Tūristiem būs iespēja savus līdzekļus izmantot daudz efektīvāk – izdevīgāk iepirkties un iegūt brīnišķīgu pieredzi Latvijā. Esam pārliecināti, ka ar Ventspils ostas veikalu, kurā ir trīsreiz zemākas cenas nekā Zviedrijā, piesaistīsim ievērojami vairāk ceļotāju,» stāsta Stena Line maršrutu menedžeris Baltijas jūrā Tonijs Mikelsens. Veikalā preces tiek iesaiņotas tā, lai tās varētu ērti ielikt automašīnā un droši pārvadāt, pašiem ceļotājiem brīvi baudot atpūtu Ventspilī. Stena Line aktīvi strādā pie kuģu labiekārtošanas un attīstīšanas, lai ceļotājiem būtu ne tikai ērti, bet arī interesanti, taču jau tuvākajā laikā vēlreiz palielināt reisu skaitu uzņēmuma plānos nav. Galvenais – uzlabot un attīstīt jau esošo. Tāpēc rūpīgi tiek strādāts pie uzņēmuma mājaslapas attīstīšanas, lai tajā būtu viegli un ērti atrast visu nepieciešamo informāciju, plānotas akcijas un īpaši izdevīgi piedāvājumi ceļotājiem. Tā ka zviedru un tūristu no jūras Ventspilī kļūs arvien vairāk.

Piestāj kruīza kuģi un jahtas

Pa jūru cilvēki Ventspilī ierodas ne tikai ar prāmjiem, bet arī citiem peldošiem transporta līdzekļiem. Piemēram, šoruden ostā piestāja nu jau kārtējais kruīza kuģis, un, lai arī to ierašanos Ventspilī nevar nosaukt par regulāru parādību, vēl pirms gadiem pieciem tādu nebija vispār. Pilsētas un ostas sakārtotību kruīzu organizētāji pirmo reizi pa īstam novērtēja 2012. gada septembrī, kad pie mums ieradās kompānijas Saga Group Limited meitasuzņēmuma Saga Cruises kuģis Saga Ruby ar 620 pasažieriem. Šoruden vienu dienu Ventspilī uzturējās gan nedaudz jaunāks, gan lielāks kruīza kuģis Saga Sapphire ar 667 pasažieriem un 434 apkalpes locekļiem. Tas ir arī šajos četros gados lielākais tūristu skaits, ko pie mums atvedis kāds kruīza kuģis. Saga Sapphire tā bija atgriešanās. Ventspilī tas pabija arī 2014. gadā, kad pie mums ieradās pat trīs kruīza kuģi.

Pēdējos divos gados krietni pieaudzis arī Ventspils ostā ienākušo jahtu skaits, kas atkal jau skaidrojams ar sakārtotību. Jahtu ostas pārvaldnieks Reinis Ābele skaidro, ka burātāji atzinīgi novērtē gan tieši viņiem nepieciešamo servisu, gan ostu kopumā: «Burātājus interesē sakārtota, droša osta, un Ventspils to šobrīd neapšaubāmi var piedāvāt. To pierāda arī ostā pavadītais laiks, kas, tāpat kā jahtu skaits, pieaug – jo apmierinātāki ir viesi, jo ilgāk izvēlas palikt ostā.» Kopējais jahtu skaits šogad pieaudzis par 12%. Ventspilī ienākušas jahtas no 23 dažādām valstīm, bet lielākais skaits jahtu joprojām ierodas no Vācijas – šogad 136 no 428. Ievērojami pieaudzis jahtu skaits no Somijas, kas saistīts ar to, ka Ventspils tika iekļauta šīs valsts flotes regates maršrutā. Somi arī palīdzēja uzstādīt kādu rekordu, jo jahtu ostā uzturējās 51 jahta, kas ir līdz šim lielākais vienlaicīgi apkalpoto laivu skaits.

Tūristi novērtē servisu

Pirmie, kuriem nākas uzklausīt Ventspils viesu viedokļus un vēlmes, ir Tūrisma informācijas centra darbinieki, kuru birojs atrodas tieši Prāmju termināļa telpās. Protams, arī viņi jūt, ka ar prāmju reisu skaita palielināšanu pieaudzis arī pilsētas viesu skaits, taču viņu paradumus un intereses tas pārāk nav ietekmējis. «Jautājumi visbiežāk ir par naktsmājām, par to, ko Ventspilī iespējams darīt un kur iespējams paēst. Interesanti, ka daudzi jautā par iespējām izbraukt jūrā, lai gan tikko no tās ir ieradušies,» stāsta Tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece Inga Aulmane. Dažkārt pilsētas viesi, ieraugot uzrakstu Ventu banka, nospriež, ka tur iespējams samainīt valūtu. Specifiskāki jautājumi mēdz būt no burātājiem, kuri interesējas, piemēram, kur iespējams salāpīt buras vai tikt pie kartēm, ko nav iespējams iegādāties veikalā. Ne vienmēr tūristi ir laikus parūpējušies par naktsmāju rezervēšanu, bet salīdzinoši nesen bijis gadījums, kad iespēju pārlaist nakti Ventspilī meklējusi kāda franču ģimene ar trim bērniem, turklāt tā runājusi vienīgi franciski. Tomēr arī šajā situācijā risinājums atrasts. Aulmane spriež, ka tieši serviss ir tas, par ko tūristi priecājas, nonākot Ventspilī, turklāt runa nav tikai par Tūrisma informācijas centru, bet arī Prāmju termināli. «Nonākot Ventspilī, cilvēki ir gandarīti, ka uzreiz terminālī var noskaidrot visus interesējošos jautājumus, turklāt tagad šeit ir arī veikals un iespējams iepirkties. Pavisam nesen kāds vācu kungs tā arī teica: «Kāds gan pie jums serviss!», bet, ja to saka cilvēks no Vācijas, tas laikam jau tiešām kaut ko nozīmē.»