Šī ir otrā reize, kad pēc cilvēku lūguma esam bijusī spiesti izdzēst visus komentārus pie kāda raksta un šoreiz arī pašu rakstu. Pirmajā reizē tas bija raksts par Latvijas lepnumu – Ābolu ģimeni, kurā komentēšana izvērtās par rupju personīgo apvainojumu gūzmu. Tagad tas ir jaunākais ieraksts Ievas Neilandes blogā.

Izdzēst blogu un arī komentārus tā bija Ievas pašas vēlme, un mums nebija pamata atteikt. Blogošana ir katra cilvēka brīva griba. Ieva ar mums dalījās, tagad, visticamāk, to vairs nedarīs.

„Paldies”jāsaka indīgajiem komentētājiem, kuri atšķirībā no Ievas bija anonīmi un līdz ar to nenes nekādu atbildību par saviem vārdiem.

Patiešām cienu un augstu vērtēju tos, kuri komentārus raksta ar savu vārdu un uzvārdu. Atvainojos tiem, kuri konstruktīvi piedalījās diskusijā.

Portāls un arī daudzi lasītāji uzskatīja, ka Ievas raksti par to, kā viņai klājas Īrijā, ir ļoti interesanti, taču mēs nevaram tādēļ sāpināt cilvēkus.  

Es nezinu, ko vēlējās tie anonīmie rakstītāji, kuri nepārtraukti pārmeta Ievas izvēli dzīvot Īrijā, katrā ziņā neticu, ka saskaršanās ar sabiedrību, kura ne mazākajā mērā neciena otru, varētu veicināt cilvēka vēlmi atgriezties mājās.