19. maijā pulksten 12 Dzelzkalnu Nacionālo partizānu Brāļu kapos kārtējo reizi ar svētbrīdi tiks pieminēti kritušie partizāni.

Tuvojoties Skolotāju dienai, arvien biežāk gribas kavēties garā darba mūža atmiņās. Skolā esmu pavadījusi 40 gadu.

Divus cilvēkus, kas dzimuši ar 63 gadu atstarpi, pēc dabas likumiem nevar saukt par dvīņiem, taču šai pretrunā, jeb neiespējamībā, sākas abu šo personu mistika. Ne viens, ne otrs nav bijuši liesmaini vadoņi, drīzāk gan režisori, kas iestudētās drāmas uzveduma laikā slēpjas aiz kulisēm.

Ir 1657.gads. Tirgus placis ir ļaužu piepildīts, un kopš agra rīta te norit rosīga tirgošanās.

Ventspils muzeja krājums papildinājies ar nozīmīgu informāciju par Mazbānīša pēdējo oficiālo reisu 1968. gada jūnijā no Stendes uz Dundagu.

Pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem kā nenosakāmas izcelsmes grausts šī automašīna tika atrasta Užavas pusē – aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Krista Skujas radinieku šķūnī, kur tā kalpoja par siena platformu.

...1959. gadā ar mazbānīti no Staldzenes uz Ventspils tirgu.

Kopš laika gala ļaužu izpriecas dalījušās cildenās, mazāk cildenās un pavisam grēcīgās nodarbībās. Tāpat kopš laika gala tās piekoptas visā daudzveidībā.

Ar prieku lasu avīzē pozitīvās atsauksmes par mūsu ārstu un citu medicīnas darbinieku laipnību, uzmanību, iejūtību, sirsnību un atsaucību un priecājos, ka citiem cilvēkiem tā veicies. Gribot negribot atminu savu ārstēšanos 50 gadu garumā pie ģimenes ārstiem, psihiatriem, kardiologiem un ķirurgiem.