Wow, soziem patiešām nebija iespējams notīrīt ietves līdz asfaltam. Dabūju to izbaudīt uz savas ādas.

Pašvaldības teritorijas tīrīšana ir papildus nodoklis, lai nodokļu naudas daudzus tūkstošus amatpersonas liktu savā kabatā... Vienkārši jāsmejas par šo idiotismu.

Piekrītu, pilnīgs idiotisms! Galvenais, ka rupjš pārkāpums. Kas tad būtu dzērāja ampelēšanās un čurāšana sabiedriskā vietā? Sīkais huligānisms? Ha, ha, ha!!!

Es arī šodien tādu vēstulīti no domes saņēmu..jūtos kā noziedzniece..

Ejiet un apstridat!Kur problema?

Cīņa ar vējdzirnavām...kam vara,tas stiprāks..

Tur neko nav iespējams apstrīdēt, neviens tevi neklausās, nosaka summu kas jāsamaksā un visu labu!

Tev nav jātīra pieguļošo teritoriju. NAV. Pašvaldības noteikumi nevar tev piespiest bez maksas strādāt uz sveša īpašuma! Tā ir prettiesiska piespiedu darba kultivēšana! Neļaujiet sevi apmānīt un pazemot! Nemaksā, bet raksti pieteikumu uz šo sodu administratīvajai tiesai (apstrīdi šo administratīvo aktu par sodu!)! Iznākums ir tikai viens - TU VINNĒSI! (Ir reāli piemēri!) Dari to kaut principa pēc! Un tā katru reizi! Ir pat atzinums, ka pašvaldība uzliekot šādus pienākumus pārkāpj virkni Eiropas Savienības (arī vietējo) likumu normas! Kāpēc jāvergo? Vajag apņemties un nevienam netīrīt!

"LIEDZOT Ventspils pilsētas iedzīvotājiem IESPĒJU DZĪVOT TĪRĀ un SAKOPTĀ vidē"
-tas laikam par tām smakām ,kas klājās par pilsētu teikts!Skumji ,skumji!Tad tik lai ir tas sods,ka smirdinot gaisu liedz ventspilniekiem dzīvot tīra gaissa vidē!un nevaig tā darīt!

Oi, es atvainojos foruma tēmas iesācējam,cienījamam ES .Nebiju vēl pamodies un un domāju ,ka runa iet par Ventspils gaisa smirdinātājiem(tiem nu gan derētu kārtīgi sodi)Atvainojiet.

šī kārtība patiesībā ir papildus nodoklis pašvaldības kabatā. Varat tīrīt paši, bet nebūt nav izslēgts, ka vienmēr kādam liksies netīrs. Un piespriedīs maksāt. Varat noalgot Labiekārtošanas kombinātu, kurš tīrīs tā kā gribēs, un tad, kad ienāks prātā. Prikols ir tāds, ka šajā gadījumā nevienai domes iestādei pret kārtību šādā teritorijā pretenziju nebūs. Jo SAVĒJOS NEAIZTIEK. Zinu vismaz 4 gadījumus, kad tas tieši tā arī notiek. Un notiek jau vismaz gadus trīs.

Kas tā par gļēvulīgu sūdzēšanos, uzņemiet ar pateicību savu mācībstundu.

Es tak nemaz nesūdzos..ar ,,pateicību,,pieņemu man uzlikto sodu un atvainojos pilsētas iedzīvotājiem,ka liedzu iespēju visiem dzīvot tīrā un sakoptā vidē...sniegs-negantnieks,visu laiku sniga..citādi jau nekādu problēmu pilsētā nebūtu,vienīgi to asfaltu 3m garumā neredzēja...

#######

IR ATZINUMS NO LR CILVĒKTIESĪBU BIROJA – SAKOT NO 2003.GADA UN LR TIESIBSARGA BIROJA 2009.NOVEMBRA, KA PAŠVALDĪBA PĀRKĀPJ LR UN ES LIKUMUS.
DOME ZINA KA PĀRKĀPJ LIKUMU NO 2003.GADA. KURŠ NESIS ATBILDĪBU?

#######

Lūgums Domes darbiniekiem sniegt atbildi - vai tiešām ir Pašvaldība pārkāpl LR un ES likumus, kā te minēts??? Varbūt "Ventas balss" varētu šo lietu savā avīzē izskaidrot! Varbūt tiešām mūs par "antiņiem" uzskata? Likumu nezināšana neatbrīvo iedzīvotājus maksāt par it kā pārkāpumiem! :)

Te šķiet, ka kāds liekas visu zinošs, bet kļūdās...Es zinu, ka šogad vairākas reizes arī atbildīgās amatpersonas no Labiekārtošanas kombināta ir samaksājušas sodu par laikus nenotīrītām ietvēm. Tā kā nevajag te filozofēt- prasības pret visiem ir vienādas. Jautājums vienīgi varētu būt par to, vai saprātīgas un izpildāmas ( par plkst. laikiem, piemēram). Normāli būtu, ka dienas laikā cilvēks notīra savu teritoriju, ne jau kaut kādos mistiski noteiktos 6.00, 7.00, 8.00. Visiem cilvēkiem darbs nesākas 8.00 un nebeidzas 17.00.

Ja cilvēku piespiež strādāt uz cita īpašnieka zemi,
ja nestrādās tad sodīs un soda – tā ir verdzība.
Liek celties noteiktajā laika līdz 7:00 – tas ir režīms, nu tā ka cietuma.

Labiekārtošanas kombināta darbiniekiem tas ir maizes darbs..tātad visas dienas garumā,bet mājas īpašniekam taču maizītei jāpelna citur,nevar visu dienu pucēt asfaltu,jo nav jau zināms,kad domes dāmām ienāks prātā pārbaudīt SAKOPTO VIDI.

Paldies,visiem par atbalstu un sapratni,bet..LĒTĀK iznāks samaksāt 10ls sodu,nekā ar viņiem cīnīties pa tiesām...uz to jau arī ,liekas,balstās visi šie soda uzlicēji...(gan jau mazie cilvēciņi samaksās..un miers mājās)

ES / 18.04.2010. 13:20
Tā domāt vienkārši nedrīkst!
ņem un pārsūdzi uzlikto sodu. Administratīvajā tiesā nav jāmaksā par prasības iesniegšanu par uzliktajiem sodiem. Izvēlies rakstveida procesu un maksāsi tikai par pastmarkām. Tikai tāds sīkums vēl kā APL vēlams izlasīt un tad uz priešu, jo pats atradīsi veselu virkni procesuālo pārkāpumu un pat juristu nevajadzēs.
Pieteikums par administratīvā akta atcelšanu (paraugs): http://www.tiesas.lv/index.php?id=181
No pieredzes: domes juristiņš zvanīja un lūdzās lai prasību atsaucu, pats iniciēja atkārtotu izkatīšanu un soda atcelšanu admin. komisijā, pie viena vēl nogānīja eklones padotos par prāta trūkumu, jo šim esot šo glupības jālabo!

Vai Jūs nezināt kam pieder VB caur ofšoriem?

Civilproces LR tiesa neko nemaksā.

Varu iedot Tiesībsarga atzinumu par domes pārkāptiem likumiem.
Starp citu Ventspils pašvaldība sola mainīt pašvaldības noteikumus.
Par šo jautājumu es vel braukšu uz Briseli.

Varbūt Ventas Balss gribēs publicēt Tiesībsarga atzinumu par domes noteikumiem?

iekopējiet saiti un lasiet uz nebēdu tiesībsarga viedokli.

http://www.tiesibsargs.lv/lat/petijumi_un_viedokli/viedokli/?doc=271&underline=ventspils
*******
Par privātīpašumiem piegulošās publiskās teritorijas sakopšanas prasībām Rīgā un citās pilsētās (2007. gada jūnijs)drukāt
05/03/2008

Tiesībsargs regulāri saņem personu iesniegumus par iespējamiem cilvēktiesību ierobežojumiem, kas rodas saistībā ar privātīpašumiem piegulošās publiskās teritorijas sakopšanas regulējumu un tā piemērošanu.

Šobrīd likuma „Par pašvaldībām” 43.panta 6.punkts paredz, ka: Vietējās pašvaldības dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos: (..) 6) par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu;



Lai arī šī norma neparedz konkrētus priekšrakstus un sankcijas, tomēr tā dod legālu iespēju pašvaldībām uzlikt īpašniekiem apgrūtinājumus īpašumam piegulošās publiskās teritorijas kopšanā un regulārā kārtības uzturēšanā. Tomēr apgrūtinājums visiem īpašniekiem, neatkarīgi no to vecuma un iespējām, īpašuma formas (piemēram, vai uz zemes īpašuma atrodas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu nams, vai īpašumā tiek veikta uzņēmējdarbība vai netiek utt.), ir jāuztur kārtībā arī publiski izmantojamas pašvaldības teritorijas, nav samērīgs.



Šī likuma norma tika apstrīdēta Satversmes tiesā, lūdzot to atzīt par spēkā neesošu. Satversmes tiesa 23.04.2004.g. tiesas sēdē izskatīja lietu Nr.2003-23-01 “Par likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 6.punkta atbilstību Satversmes 91., 106. un 107.pantam”. Ierobežojums tika analizēts Satversmes un starptautisko dokumentu kontekstā, likums un pašvaldības saistošie noteikumi nedrīkst būt ar tiem pretrunā. Satversmes tiesa noteica, ka apstrīdētā norma tikai ietver deleģējumu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu, bet nenoteic kārtību, kādā šī uzturēšana un kopšana veicama.



Satversmes tiesa uzskatīja, ka likuma norma neierobežo cilvēktiesības un nav uzskatāma par piespiedu darbu. Tomēr Satversmes tiesa vērtēja tikai likuma normu, kas ir vispārīga. Pašvaldībām, veidojot savus saistošos noteikumus, ir jāņem vērā, ka pašvaldības saistošie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar augstāka spēka normām. Satversmes tiesa norādīja, ka pašvaldībām, saistošajos noteikumos nosakot publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Līdz ar to katrai pašvaldībai iespēju robežās būtu jāparedz īpaša kārtība attiecībā uz tādām personu grupām kā invalīdi, pensionāri, maznodrošinātas personas, nepilngadīgas personas utt.



Rīgas domes 14.12.1999.g. saistošie noteikumi Nr. 54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” cita starpā paredz, ka (..) namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldītājiem - pilnvarniekiem, lietotājiem - nomniekiem savos objektos jānodrošina piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšana (..), kā arī ziemas periodā - gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšana no sniega un ledus, smilšu vai šķembu izsiju kaisīšana, kā arī pagalma celiņu un iebrauktuvju tīrīšana un kaisīšana — katru dienu (arī brīvdienās un svētku dienās) līdz plkst. 8 un, ja nepieciešams, sniega tīrīšana un smilšu vai šķembu izsiju kaisīšana visas dienas laikā.



Šāda striktu apgrūtinājumu uzlikšana un termiņu noteikšana ierobežo gan personas privāto dzīvi, gan normālu darba dzīvi, īpaši, ja, piemēram, personai ir darbs maiņās, vai tā vēlas atstāt savu dzīves vietu uz ilgāku vai neilgāku laiku, vai ir saslimusi. Pie tam noteikumi neparedz individuālu pieeju, ņemot vērā personu invaliditāti, maznodrošinātību utml., kā to noteikusi Satversmes tiesa.



Būtisks šeit ir arī apstāklis, ka daļa privātmāju īpašnieku fiziski nav spējīgi izpildīt šos noteikumus sava vecuma, invaliditātes vai līdzīgu apstākļu dēļ.



Jāņem vērā arī materiālais aspekts, respektīvi, ja persona nevar apmaksāt sētnieka pakalpojumus, tai nav izvēles un tā ir būtiski ierobežota plānot savu darba dzīvi un brīvo laiku. Bez tam, līdzekļi nepieciešami arī darba rīku, smilšu u.c. iegādei un novākto atkritumu nogādāšanai tiem paredzētajā vietā.



Šajā gadījumā atšķirīgā situācijā tiek nostādītas personas, kas dzīvo privātmājās un daudzdzīvokļu mājās, kā arī personas atkarībā no savām fiziskajām un materiālajām iespējām. Tāpat nepamatoti atšķirīgas situācijās tiek nostādīti privātīpašnieki, kuru īpašums robežojas tikai ar citiem īpašumiem, un īpašnieki, kuru zemes gabalam pieguļ ietve, grāvji vai apstādījumi. Līdz ar to var runāt par Satversmes 91.panta pārkāpumu.



Saskaņā ar LR Satversmes 106.pantu, “Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu”. Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. pants, paredz, ka “Nevienam cilvēkam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu”.



Eiropas Cilvēktiesību tiesa[1] (turpmāk- Tiesa) 1963. gadā (lietā Iversens pret Norvēģiju) noformulēja, pēc kādām pazīmēm vērtējams piespiedu darbs; atsauce uz šo precedentu iekļauta arī vēlākos Tiesas spriedumos, piemēram, Van der Musele pret Beļģiju un citos. Pirmkārt, bezatlīdzības pienākumi veicami pret personas brīvu gribu, otrkārt, darbojas piespiedu mehānisms, t.i., nepakļaušanās gadījumā rodas personai nelabvēlīgas sekas (piemēram, sankcija). Pašvaldības saistošo noteikumu normas ietver abas šīs pazīmes, tātad, uzliek par pienākumu zemes gabalu īpašniekiem veikt piespiedu darbu. Lietās, kas Tiesā izskatītas balstoties uz Konvencijas 4. pantu, tikuši izvērtēti arī pantā ietvertie izņēmumi, piemēram, (d) apakšpunkts, kurš nosaka, ka “termins "piespiedu vai obligāts darbs" neietver jebkuru darbu vai dienestu, kas ietilpst parastajos pilsoniskajos pienākumos”. Lai gan Tiesa katrā atsevišķā gadījumā izvērtē, vai aplūkojamais piespiedu darbs ietilpst parastajos pilsoniskajos pienākumos, vai nē, tomēr Tiesas praksē vērojama kopēja iezīme, ka šim darbam nedrīkst būt sistemātisks raksturs. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus un citus kritērijus, Tiesībsargs uzskata, ka Noteikumos uzliktajiem personu pienākumiem ir sistemātiska darba raksturs, tādēļ uz tiem neattiecas Konvencijā noteiktie izņēmumi.



Pašvaldībām, izstrādājot noteikumus saskaņā ar likuma 43.panta 6.pkt. un tos piemērojot, ir jāņem vērā augstākminētie apstākļi, izvērtējot katru gadījumu individuāli, ņemot vērā gan īpašuma formu, gan arī īpašnieka fiziskās un materiālās iespējas un citus pamatotus iemeslus, kādēļ apgrūtinājuma izpilde nav iespējama.



Šādus principus, interpretējot likumu, praksē piemēro arī tiesa. Tā administratīvā rajona tiesa, izskatot Ventspils iedzīvotājas Rutas Rubīnes sūdzību par Ventspils pilsētas domes lēmumu, ar kuru viņai uzlikts administratīvais sods desmit latu par ielu netīrīšanu, konstatējusi, ka Ventspils pilsētas saistošie noteikumi, kas apstiprināti 1996.gada 24.oktobrī, neatbilst Satversmes tiesas 2004.gada 21.maija spriedumā paustajiem secinājumiem. Administratīvā rajona tiesa secināja, ka Ventspils pilsētas saistošajos noteikumos visām iedzīvotāju grupām piemērots viens nosacījums - par teritorijas nesakopšanu var sodīt ar naudas sodu līdz 50 latiem. Tādējādi, pēc Administratīvās rajona tiesas uzskata, Ventspils pilsētas dome nav ievērojusi Satversmes tiesas spriedumā teikto, lai gan Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskām un juridiskām personām. Ievērojot saistošo noteikumu neatbilstību Satversmes tiesas spriedumam, Administratīvā rajona tiesa pieņēma blakuslēmumu, ar kuru uzdeva Ventspils domei līdz šā gada 1.novembrim izdarīt grozījumus šajos noteikumos, paredzot īpašu kārtību administratīvā soda piemērošanā attiecībā uz tādām personu grupām kā invalīdi, pensionāri, maznodrošinātas personas utt.



Tiesībsargs uzskata, ka valsts var uzlikt par pienākumu personai rūpēties un uzturēt kārtībā savu īpašumu, tā teritoriju, ar mērķi turēt sakoptu pilsētas vidi, taču publisko teritoriju – ietvju, laukumu utt. uzkopšanas prasīšana no visiem īpašniekiem noteiktos laikos un sistemātiski, tādējādi ierobežojot viņu darba dzīvi un pārvietošanās brīvību, nav samērīga. Likums paredz vispārīgu normu, kas par sevi ir tiesiska, taču pašvaldība, noteikumos paredzot tik striktu kārtību, var pārkāpt Satversmē garantētās cilvēktiesības.



Ņemot vērā iepriekšminēto, pašvaldībām saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu vajadzētu paredzēt saistošajos noteikumos īpašu kārtību attiecībā uz tādām personu grupām kā invalīdi, pensionāri, maznodrošinātas personas, nepilngadīgas personas utt., lai nodrošinātu samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – sakoptu pilsētvidi.





[1] Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ir tieši piemērojams tiesību avots Latvijā kopš 1998.gada, kad Latvija ratificēja Eiropas Padomes cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās papildprotokolus.

Paldies!

Šeit iet runa par Satversmes tiesas spriedumu? Vai tā nav vel viena mahinācija? Jo tajā lieta dome atbildēja tiesai – „VISS KAS KRĪT NO JUMTA TO VAJAG NOTĪRĪT NO IETVES”. Nu tad šis spriedums par ko visu laiku kliedz pašvaldība – nevar piemērot tiem īpašumiem kuri robežojas tikai ar zemi. Sajūtat starpību? :)