Nevienam negribējās atbalstīties pret vīrieša portretu, kas bija redzams zem šiem vārdiem: uz soliņa bija daudz ērtāk sēdēt, tāpēc vairums mēģināja sakoncentrēties uz ļoti pazīstamo vārdu VIETA un paralēli saprast, kā līdzās esošais solīdais veikals par to pārtapis.

Kaut kā Saskaņas centram kārtējo reizi īpaši neveicas ar pirmsvēlēšanu aģitācijas tēmu. Tad viņi aicina balsot par savējiem, tad sludina, ka plāksne ar Agešina galvas fotogrāfiju ir atbalsta vieta. Īpaši smieklīgi un muļķīgi šis apgalvojums izskatītos, ja vēlēšanas būtu notikušas šoziem, kad galvaspilsētu jau vadīja ušakovieši, bet rīdzinieki, nesekmīgi meklēdami atbalsta vietu, lauza kaulus sniegotajās un slidenajās ielās un nevarēja izsaukt ātro palīdzību, jo atsevišķos mikrorajonos varēja izbraukt tikai tramvajs vai visurgājējs.

Iļģuciema iedzīvotāji neļaus man samelot – Lilijas ielā un līdzās esošajos pagalmos sniegs netika tīrīts visu ziemu. Varētu uzņemt lielisku reālu filmu par Ļeņingradas blokādi, taču pat tas netika izdarīts.

Nodokļu maksātāju nauda – mūsu svētā govs, kuru, izņemot Sudrabas kundzi, būtu gatavas slaukt arī visas kreisās partijas. Tikai saskaņieši sociālisti savās priekšvēlēšanu runās nez kāpēc noklusē, ka valsts kasi veido ne tikai minimālās algas saņēmēji, bet arī lielākie nodokļu maksātāji, kas dzīvo gana labi.

Kaut nedaudz domāt spējīgi cilvēki labi atminas gandrīz simt gadu vecus notikumus Krievijā un saprot, ka nepareizi izvēlēts atbalsta punkts var izraisīt bīstamu sānsveri un apgāšanos. Tādos gadījumos ne visiem ir lemts izglābties.

Kāds no varenajiem reiz sacījis – ja cilvēkam iedod visu, ko viņš gribētu, nākamajā sekundē viņš saprastu, ka paprasījis pārāk maz. Demokrātijas grimases pierāda, ka neklājas tērēt nodokļu maksātāju naudu priekšvēlēšanu kampaņai, jo pārāk izveicīgs dīkdienis par mūsu naudu ar savu daiļrunību viegli iekaros uzticīgu un ne pārāk gudru vēlētāju prātus un sirdi. Pēc tam vēl četrus gadus stāvēsim zem lietussargiem un sauksim: Nost ar zagļiem!