Dārzeņiem tropiskie klimatiskie apstākļi patīk, tādēļ tie šogad bez īpašas aprūpes aug griezdamies. Rudenī gaidāmi rekordlieli burkāni, bietes, kāposti, ķirbji, kartupeļi, bet pašlaik varam baudīt sen neredzētu gurķu ražu.

Loģiski būtu, ja būtu arī zemas cenas. Taču, kamēr Igaunijā gurķus dod par velti, pie mums Ventspilī tirgū tie nopērkami par 40 un pat par 50 santīmiem kilogramā. Izbrīna arī augstā sēņu cena. Bezdarba apstākļos, mežiem vajadzētu būt pilniem ar sēņotājiem, un tirgum ar sēnēm. Bet tā nav. Mazs plastmasas spainītis ar gailenēm maksā 3 latus.

Ja ir bezdarbs un cilvēkiem nav naudas, tad kuri ir tie, kas par tik augstu cenu pērk sēnes tādā daudzumā, lai pārdevējiem nenāktos cenas mazināt? Acīmredzot pircēju netrūkst.

Ogu, dārzeņu, sēņu cenas tirgū nerīmējas ar to informāciju, ko katru dienu popularizē prese, televīzija un arī paši iedzīvotāji. Pirktspēja un cenas apliecina, ka vienai lielai daļai iedzīvotāju ir gan darbs, gan regulāri ienākumi. Bez darba un ienākumiem palikušie salīdzinoši ir tik mazskaitlīgi, ka nav spējuši ietekmēt tirgu.

Katrā ziņā tādiem apgalvojumiem, kādi nereti lasāmi portālā ventasbalss.lv un citos elektroniskajos medijos par to, ka tauta nodzīta līdz nabadzībai, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji ir aizdzīti verdzībā uz ārzemēm, grūti piekrist, ja pie gurķu pārpilnības tirgū tie nopērkami par 50 santīmiem kilogramā.

Iespējams, tāpēc uzņēmīgiem cilvēkiem Latvija joprojām šķiet pievilcīga uzņēmējdarbības uzsākšanai, jo te iespējams ir viss, te ekonomikas rādītāji nesakrīt ar realitāti. Te dzīvo cilvēki, kuri vēl pirms likuma grozījumu pieņemšanas, ir spējīgi izdomāt, kā godīgā ceļā tos apiet. Te santīma dēļ blusu uz Rīgu kājām aizdzīs, bet gurķus par velti piedāvās tikai retais.

Protams, gurķu audzētājiem, kuriem tas ir pamatbizness, neko nevar pārmest, jo ir ieguldīts darbs, iztērēti līdzekļi un, ja reiz pircēji ir, kāpēc kaut ko atdot par velti. Bet sēnes un ogas izaudzējusi mamma daba. Kāpēc tās tradicionāli ir ievērojami dārgākas par mājās audzētajām dārza veltēm? Cenas starpība ir tāda, ka varētu nodomāt, ka uz mežu pēc sēnēm ir braukts ar 5 litru motora lepnu amerikāņu auto ar mežonīgu degvielas patēriņu.

Labi vēl, ka laukos saglabājusies kaimiņu būšana. Tas nozīmē, ja ir laba satikšana ar kaimiņiem, var kaut ko dabūt arī par baltu velti vai uz pretī došanu.