Valsts prezidents ir aicinājis Latvijas iedzīvotājus pieminēt 2. Pasaules kara beigas 8.maijā. Apsveicama, tomēr problemātiski īstenojama iniciatīva.

Ja Repšes vēlmi atgriezties politikā varētu mēģināt skaidrot ar pilnmēness fenomenu, tad tā dēvētā „Olšteina sešinieka” aktivitātes vairs par nejaušību nevar nosaukt. Bet par visu pēc kārtas. 

Tā kā pēdējo gadu laikā vairākkārt nācies būt Baltkrievijā, runāt ar baltkrieviem, redzēt, kā tur dzīvo cilvēki un kā attīstās valsts, man nav vienaldzīga Latvijas nostāja pret mūsu kaimiņvalsti.

Referenduma skaitlisko rezultātu varēja puslīdz droši prognozēt. Taču šoreiz runa nav par rezultātu, bet gan politiku, kuras rezultāts ir referendums, un šīs politikas tālākiem rezultātiem.

Kamēr pašmāju eksperti diskutē par mūsu valsts augstāko amatpersonu Jaungada uzrunu saturu, nedaudz novārtā ir palicis lielo ES valstu vadītāju vēstījumu tonis.

Noslēgusies kārtējā ANO klimata konference. Masu medijos varam lasīt jūsmīgus virsrakstus, ka ir panākta nozīmīga vienošanās. Kā tad īsti ir?

Grieķijas krīze aktualizējusi jautājumu par Eiropas nākotni, kas faktiski ir ES un eirozonas nākotne.

Šīs valdības veidošanā parādās kāda likumsakarība – jo skaidrāka un stabilāka ir situācija, jo lielāki pārsteigumi sagaidāmi.

Kaut arī nedēļas vidū sarunas par valdības veidošanu atgriezās sākumpunktā, ņemot vērā partiju paziņojumus par sadarbošanos/nesadarbošanos ar citām partijām, sāk iezīmēties faktiski vienīgais iespējamais šī brīža risinājums: SC + ZRP + Vienotība.

Valdības veidošana kļūst arvien intriģējošāka. Pēc šķietamās „vadošā kodola” (ZRP un Vienotība) pašdefinēšanās, kas bija samērā viegli prognozējama, tomēr ar pilnīgi neskaidru ideoloģiju, intriga saglabājas joprojām.

Nezinot jaunievēlētās Saeimas deputātu sarakstu, ir visai sarežģīti prognozēt tālākās norises Latvijas politikā. Tomēr riskēšu izteikt dažus vērtējumus.

Ir divi nosacījumi, lai valsts varētu ilgstoši atļauties lielu budžeta deficītu un lielu valsts parādu – iespēja nacionālo valūtu piedrukāt pēc vajadzības un šīs valūtas atzīšana citur pasaulē. Paradoksālā kārtā šiem kritērijiem atbilst brīvā tirgus un ekonomiskā liberālisma flagmanis – ASV.

AirBaltic ir bijis Latvijas sabiedrības uzmanības centrā kopš uzņēmuma dibināšanas. Sākotnēji tas bija logs uz pasauli un SAS satelīts, tad patstāvīgs brends, visbeidzot Latvijas veiksmes stāsts. Vai tāds tas ir joprojām?

Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts, kas piesaista pastiprinātu uzmanību. Es rakstīšu par ekonomiku, nevis politiku, kaut arī robežšķirtne starp abām ir visai nosacīta. Uzreiz definēšu, ka es nedz aizstāvu Lukašenko ekonomisko kursu, nedz to kritizēju. Tā ir baltkrievu izvēle.

Ir ievēlēts jaunais valsts prezidents, tomēr politiskās kaislības turpinās un visticamāk vasara būs karsta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kādas sekas šīs vēlēšanas atstās uz mūsu valsts ekonomiku?