Sērijā „Latvijas ostas” iznākusi Ventspils brīvostai veltīta pastmarka, šī marku sērija jau guvusi filatēlistu atzinību un gaidāms, ka tā drīz kļūs par kolekcijas retumu. Kopš pagājušās nedēļas beigām pastmarka atrodama visas pasaules pasta katalogos.

Šā gada pirmajos četros mēnešos kravu apgrozījums Ventspils brīvostā pārsniedzis 11,8 miljonus tonnu, kas ir par diviem miljoniem tonnu jeb 21% vairāk salīdzinājumā ar šo laika posmu pirms gada un par 2,8 miljoniem tonnu jeb 32% pārsniedz šogad plānoto apjomu.

Ventspils brīvostas pārvaldē parakstīti līgumi ar POHJOLA BANK plc par finansējuma piesaisti un SIA Skonto Būve par būvniecību, lai jau pēc astoņiem mēnešiem darbu sāktu trīsdimensiju attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīca EUROLCDS, kas būs lielākā šāda veida ražotne visā Eiropā.

Ventspils brīvostas pārvaldei aprit 20 gadi, par šiem gadiem paveikts daudz – tika izbūvēta krastmalas promenāde, nostiprināti moli, izbūvēta dziļūdens piestātne, kā arī veikti daudzi citi darbi. Pašos pirmsākumos brīvostai viena no pirmajām problēmām bijusi valūta, kad ienāca pirmā nauda no ostas maksām, tā bija ASV dolāros.

Ventspils brīvostas teritorijā darbojas 8 paaugstinātas bīstamības uzņēmumi, to drošu darbību kontrolē valsts kontrolējošās iestādes, tomēr galvenā loma iespējamo avāriju novēršanā ir pašiem uzņēmumiem, kā arī katram Ventspils bīstamajam uzņēmumam ir savs civilās aizsardzības plāns. Bet „Ventamonjaks” kopā ar kompāniju „VARS” izstrādājis jaunu apziņošanas sistēmu avārijas situācijās.

Ventspils brīvostas pārvalde pēdējos gados pievērsusies sociālās integrācijas jautājumiem, iedzīvotājiem stāstot par ostā notiekošo, veicinot piekļuvi ostas teritorijām, veidojot ekskursijas, kā arī brīvostai ir svarīgi, lai tehniskajās, inženieru un dabas zinātnēs studējošie būtu ieinteresēti specializēties ar jūrniecību, tranzītu vai ostu pārvaldību saistītās jomās. Bet gatavojoties 750. gadadienai, brīvosta sākusi darbu pie grāmatas par ostas vēsturi.

Brīvostas pārvalde aizņemsies 4,5 miljonus eiro trīsdimensiju tehnoloģiju rūpnīcas ēku būvniecībai Kaiju ielā. Bet janvārī Rīgas un Ventspils ostas pārspējušas savas konkurentes Igaunijā un Lietuvā – fiksēts vērienīgs kravu apjomu kāpums. Savukārt starptautiskais sadarbības projekts „Dzintara krasta loģistika” Ventspilī kopā pulcēja Baltijas jūras ostu un transporta nozaru pārstāvjus no sešām valstīm un Eiropas Savienība piešķīrusi 3 milj. eiro transporta koridoru izpētei un attīstībai.

Janvārī rekords akmeņogļu pārkraušanā – miljons tonnas, bet Ventspils brīvosta sevi pieteikusi kā reģionā svarīgākais lielgabarīta un nestandarta kravu pārkraušanas centrs, no Kanādas ostā ienāks speciāli kuģi, kas transportē kokskaidu plākšņu ražošanas rūpnīcas iekārtu. Un šomēnes ostā ienākuši 147 kuģi, kas ir par 14 vairāk nekā pagājušā gada janvārī.

Ventspils brīvostas atbalstītajā Biznesa inkubatorā rodas aizvien vairāk darba vietu un daudzas no tajā izauklētajām idejām pārtapušas precēs, kas pieejamas ne tikai Latvijas tirgū. Pieaudzis arī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā - gads sācies ar rekorda cienīgiem skaitļiem, tas pārsniedzis trīs miljonus tonnu un visvairāk šomēnes tika pārkrauti naftas produkti, otrs lielākais kravu apjoms bijis akmeņoglēm.

Ventspils pilsētas Dome ir apstiprinājusi pilsētas teritorijas plānojumu gala redakciju ar grozījumiem. Apstiprinātie grozījumi paredz mainīt atļauto izmantošanas veidu vairākiem zemes gabaliem Brīvostas teritorijā, konkrēti: zemes gabala – Ostas mežs 1 daļai un teritorijai Maurciemā. Grozījumi veikti, lai potenciālās rūpnieciskās ražotnes atrastos pēc iespējas tālāk no dzīvojamās zonas.

Ventspils Brīvostas pārvalde un uzņēmēji sadarbosies ar profesionālo vidusskolu, lai apmācītu jaunos speciālistus, kā arī veiksmīgi īsteno ostu attīstības noteikto mērķi – rūpniecības attīstību. Savukārt līdz šī gada vasarai Brīvostas teritorijā plānots uzcelt trīsdimensiju attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcu, kas piederēs jaundibinātam uzņēmumam „Euro LCD”.

Jau otro gadu Ventspilī darbojas objekts, kas ir unikāls ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā, – paceļamais autoceļa tilts pār Ventu. Tilta paceļamo mehānismu kontrolē Ostas kapteiņa dienesta ostas uzraugi.

Aizvadītā gada nogalē – decembrī – apgrozījums bijis par 26% lielāks nekā 2010. gada decembrī. Kopumā pagājušajā gadā Ventspils brīvostā pārkrauti 28,5 milj. tonnu kravu, kas par pusotru miljonu pārsniedz gadā plānoto apgrozījumu.

Starp gada ievērojamākajiem notikumiem Ventspils brīvostā jāmin gan kravu apgrozījuma pieaugums, gan prāmju satiksmes attīstība un jaunu ražotņu atklāšana.

Šogad Ventspils brīvostā kopā pārkrauti 26 miljoni tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā pērn, bet nesen brīvostas pārvaldes unikālajam kuģim – zemessūcējam Dzelme – apritēja 18 gadu. Kuģa komandā ir cilvēks, kas piedalījies unikālā kuģa tapšanā. Tas ir vecākais mehāniķis Jurijs Šustovs.   

Tradicionāls ostas pilsētas izaicinājums ir nodrošināt gaisa kvalitāti, kas neapdraud iedzīvotāju veselību. Ventspils ar šo uzdevumu tiek galā veiksmīgi. Turklāt, attīstoties saimnieciskajai darbībai, kas ierasti nozīmē arī piesārņojuma pieaugumu, Ventspilī gaisa kvalitātes rādītāji nekļūst sliktāki. Tas iespējams, pateicoties tehnoloģiju attīstībai.

Gandrīz 115 gadus ilgā Ventspils kravu tranzīta vēsture saistīta ar ģenerālkravu pārkraušanu. Ventspils kļuvusi par Baltijas reģionā modernāko ģenerālkravu pārkraušanas centru, toskait arī smagsvara un lielgabarīta kravu ziņā.

Tagad būtu grūti iedomāties Ventspils ostu bez darbarūķa Dzelmes – unikāla zemes sūcēja. Kuģis izsūknē no jūras gultnes milzīgas smilšu sanesumu kaudzes, lai kuģi ar Baltijas jūrai maksimālo iegrimi varētu droši ienākt un iziet no Ventspils ostas. Taču pirms Ventspils Dzelmei bija pavisam cita dzīve.

Latvijas vārds ir nesaraujami saistīts ar jūru. Latvieši jau kopš seniem laikam bijuši lieliski kuģotāji un kuģu būvētāji un, neskatoties uz to, ka daudzas varas bieži liedza pašiem doties jūrā, pamanījās izveidot pat savu nacionālo jūrskolu un floti. 

Aizvien pārliecinošāk savas pozīcijas ostā iekaro beramkravas, īpaši akmeņogles. Kopumā oktobrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par 20,8% lielāks nekā pagājušā gadā šajā pašā mēnesī.

"Kad staigājat pa piestātni, ziniet – visā, kas ostā ir uzcelts, tapšanā, piedalījies arī peldošais celtnis, visur pielicis savu darbu laikā, kad ostā vēsturiski veidojusies," ar lepnumu saka peldošā celtņa kapteinisViktors Vorobjovs.

Gultnes dziļuma mērīšanas kuģis Skauts piedalās vienā no svarīgākajām Ventspils brīvostas pārvaldes funkciju pildīšanā – ostas akvatorijas nepieciešamo dziļumu uzturēšanā. Mērījumu grupa, kas ietilpst Kuģošanas atbalsta dienestā, apstrādā Skauta iegūtos datus un sastāda kartes jeb dziļuma mērījumu plānus. 

Uzņēmējiem, kuri strādā maksājot nodokļus un plāno veikt investīcijas, speciālās ekonomiskās zonas, kāda ir arī Ventspils brīvosta, ir ļoti izdevīgas, tāpēc viņi ir pārlieicnāti, ka šāda kārtība ir jāsaglabā. 

1961. gada 30. septembrī Ventspils ostā pabeidza naftas pārkraušanas rajona celtniecības pirmo kārtu, bet vēl gandrīz pēc mēneša sākās šķidro kravu pārkraušana. Ostas vēsturē tika atvērta pilnīgi jauna lappuse. Naftas rajona būvniecība ilga 15 gadus, izmaksājot 100 miljonus rubļu.

Hidrogrāfijas kuģis "Kapteinis Orle" Ventspils ostā strādā jau 17 gadu. Tā galvenais uzdevums ir uzstādīt un apkalpot navigācijas bojas un stoderes jūrā Ventspils ostas tuvumā un Irbes šaurumā.

Bau-How ir atsācis aktīvu ražošanu un Ventas labajā krastā iecerējis būvēt trīs reizes lielāku ražotni. Jau tagad norvēģu uzņēmums Ventspilī nodarbina 130 darbinieku, bet viņu skaits tuvākajā laikā vēl pieaugs. Šobrīd uzņēmumā top moduļi viesnīcai Oslo centrā.

Ar Eiropas Savienības atbalstu nākamo trīs gadu laikā Ventspils ostā taps divas jaunas piestātnes un terminālis.

Latvijas pirmais satelīts pavērs iespējas arī Ventspils ostā izmantot pasaules modernākās navigācijas tehnoloģijas. Uz tā uzstādīts AIS raidītājs, kas paredzēts kuģu satiksmes novērošanai.

SIA Ventplac kļuvusi par pirmo Ventspils brīvostas stividorsabiedrību, kas guvusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu līdz ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, lai ieviestu jaunu ostas kravu apstrādes tehnoloģiju.