Ventas Balss jautā

Eiropā mērķis iekļūt izslēgšanas turnīrā ir izpildīts. LBL minimālais mērķis (pieļauju, ka tāds bija izvirzīts pēc 3.vietas 2016. gadā) – iekļūt finālā – arī ir izpildīts.

0:4 finālsērijā – tas ir sliktākais rezultāts gan kluba vēsturē, gan līgas 26 sezonu vēsturē (arī citas komandas finālā kādreiz zaudēja ar 0:4, taču tām, sērijām sākoties, nebija sava laukuma priekšrocību).

Pēc tik šaušalīga rezultāta var atlaist i galveno treneri, i ģenerālmenedžeri, i prezidentu – bet vai tas līdzēs? Protams, treneru korpuss ir atbildīgs par to, ka finālsērijas 1.spēlē tika sagrauta komandas pozicionālā spēlē, un citi taktiskie risinājumi nelīdzēja.

Lai vai kā – līdz 10. maijam (ieskaitot) sezona nebija slikta (neskatoties uz daudzām traumām!), tika izcīnītas labas uzvaras Eiropā (piemēram, pret Neptūnas, ASVEL). LBL dažreiz bija slikts spēļu sākums (novembrī pret Liepāju 0:8, janvārī pret VEF 0:8, martā pret Valmieru 2:19 (!)), taču pratām atgriezties spēlē un uzvarēt.

Šosezon iztika bez pamata saspēles vadītāja nomaiņas (Četmens, Mičels iepriekšējās divās sezonās pameta klubu sezonas gaitā), taču otru sezonu pēc kārtas komanda lielāko sezonas daļu iztika bez otrā centra spēlētāja.
Uz fināliem nez kāpēc pajuka spēlētāju rotācija un uzbrukumu daudzveidība. Divās uzvarās pret VEF regulārajā sezonā bija gan Jakoviča caurgājieni, gan Ates pārķertās bumbas, gan Gulbja trīspunktnieki (viņam play-off šosezon 2,4 izmestie trīspunktnieki, pirms gada – 4,7).